Leģendai ir vairākas saistītas nozīmes. Mūsdienu leģenda var būt kāda slavenība ar lielākiem sasniegumiem, kura slava ir labi zināma. Vēl viena šī vārda nozīme ir literārais žanrs. Šajā amatā šis termins tiek daudz ļaunprātīgi izmantots, lietots kā sinonīms mītam, gariem stāstiem un vēsturei. Tomēr ir lietderīgāk lietot terminu leģenda — kā tas patiesībā bieži tiek lietots —, lai nosauktu literatūras veidu, kas atrodas kaut kur starp mītiem, pasakām un vēsturi un kam citādi nav nosaukuma.
Šajā ziņā leģenda atšķiras no mīta, ja saprotam, ka mīts ir vērsts uz dabas parādību skaidrošanu, atbildēm uz jautājumiem par to, kāpēc dabiskajā pasaulē viss ir tā, jo leģenda ir vērsta uz indivīdiem un viņu sasniegumiem. Tas atšķiras arī no augstām pasakām, kurās galvenā uzmanība pievērsta hiperbolam un līdz ar to arī humoram un ar nolūku piedēvēt izgudrojumus un jauninājumus varonim, kuram tie nepieder stāsta dēļ. Visbeidzot, to no vēstures atdala fakts, ka tā saturs, kas kādreiz tika uzskatīts par patiesu, izrādās izdomāts. Leģendu varoņi šajā ziņā ir izdomāti varoņi vai reāli cilvēki, kuru varoņdarbi nav gluži tādi, par kuriem viņi tiek uzskatīti, un kuri bija vai nu tik dzīvi, vai tik apbrīnojami, ka cilvēki vēlējās, lai tie būtu īsti. Šis apraksts atbilst darbiem un varoņiem, kas parasti ir saistīti ar šo žanru.
Karaļa Artura stāsti šajā ziņā ir leģendas. Iespējams, ka stāsti par šo ķēniņu balstīti uz kādu vēsturisku personību, kas dzīvoja piektajā vai sestajā gadsimtā, taču stāsti, bez šaubām, ir izauguši tālāk par vēsturiskajiem ierakstiem, ja tādi ir bijuši. Robins Huds, leģendārais vēlo viduslaiku likumpārkāpējs/varonis, ir vēl viens šāds: cilvēks stāstos var būt vai var nebūt balstīts uz reālu personu, taču stāsti noteikti izauga ārpus cilvēka, ja bija vīrietis. Boudicca jeb Boadicea, pirmā gadsimta britu karaliene, kas vadīja uzbrukumu pret romiešiem, tika sakauta un, kā ziņots, beidza savu dzīvi ar indi, neapšaubāmi bija vēsturiska personība, taču viņas dzīve ir kļuvusi par leģendu, vismaz dažos gadījumos.