“Kost lūpā” nozīmē atturēties no runas. To var izmantot arī jebkuras emocionālas reakcijas ierobežošanai sociālā situācijā. Termins tiek lietots kā jēdziens “man šodien bija jāiekož lūpa” vai kā komanda: “Kodien lūpā!” To lieto, ja ir zināma informācija, kas varētu izjaukt sociālo situāciju, bet to nevajadzētu atklāt.
Tā ir figurāla frāze vai idioma, kurai ir burtiska izcelsme. Cilvēks iekostu lūpā, lai mute būtu aizvērta. Pēc tam tas attīstījās ne-burtiskā formā, lai attēlotu atturību un stoicismu. “Kost mēlē” ir līdzīgs jēdziens, taču tā mūsdienu lietojums ir neļaut cilvēkam pateikt kaut ko nejauku.
Frāze “kost lūpā” izsaka viena vai vairāku cilvēku neatliekamu vajadzību kaut ko atklāt. Tā var būt patiesība, nevis meli, vai atšķirīgs viedoklis. Tā vietā, lai viņam ļautu iesaistīties brīvā diskursā, indivīds vai nu jūt, vai viņam tiek likts klusēt. Tas liek domāt, ka viņu informācija nodarīs kaitējumu vienai vai vairākām klātesošajām personām vai radīs citas problēmas.
Jebkura informācija vai jūtas, kas jāslēpj, katrā gadījumā atšķiras. Piemēram, ja kāds ir kāzās un jūt, ka ir nepieciešams klusēt vai viņam liek “iekost lūpā”, tam var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, tā ir slēptā informācija vai jūtas. Persona var mīlēt kādu no tiem, kas apprecas, vai arī zināt, ka kāds no viņiem ir par kaut ko melojis vai viņam ir romāns. Otrkārt, persona apzinās vai apzinās savas rīcības sekas, kas varētu sabojāt visas kāzas un, iespējams, izraisīt pāra šķiršanos.
Dotajā piemērā persona sakoda viņai lūpu, lai saglabātu sociālo harmoniju. Viņa arī aizsargāja kāda cita jūtas. Var racionāli argumentēt, ka viņa arī aizsargāja pārkāpumu, ja līgavainis vai līgava krāpj otru. Ja tā, tas ieliek “iekost lūpā” laika un vietas valstībā vai pārvērš to par ētisku spriedumu.
Ir arī gadījumi, kad cilvēkiem tiek likts “kost lūpā” savas personīgās un citu drošības dēļ. Šādas situācijas rodas, ja šādas informācijas vai viedokļu izpaušanai ir sekas. Pasaules vēsturē ir daudz piemēru, kad kāds nekoda mēlē un sniedza godīgu viedokli. Daudzas valdības un režīmi šādus cilvēkus ir sodījuši.
Japānā jēdziens “iekost lūpā” ietilpst divējādu idejās: “honne” un “tatemae”. Honne nozīmē “patiesas jūtas” un lielāko daļu laika tiek turēts iekšēji. “Tatemae” nozīmē publiskas jūtas un atspoguļo to, kas ir piemērots justies sociālajā situācijā. Abas jūtas bieži ir nesaskaņas viena ar otru, bet sociālās harmonijas saglabāšana ir vissvarīgākā viņu domāšanā.