Frāze “zaķa elpa” ir malapropisms, ko parasti lieto cilvēki, kas nozīmē “mata platums”. Lai gan “zaķa elpa” ir vismaz jēga, citas šī malapropisma variācijas, piemēram, “matu elpa”, ir pilnīgi neloģiskas. Neskaidrība par šo frāzi atspoguļo izplatītu problēmu ar homofoniem angļu valodā: tā kā “mati” un “zaķis” un “elpa” un “platums” izklausās tik līdzīgi, cilvēki rakstot dažreiz sajauc vārdus, it īpaši, ja viņi nekad iepriekš neesmu redzējis izrakstīto frāzi.
Pareizi, termins “mata platums” parasti tiek lietots, lai apzīmētu šauru aizbēgšanu vai cieši garām palaistu iespēju. Mata platums patiešām ir diezgan mazs, un mata platums starp diviem objektiem vai notikumu būtu ļoti šaura robeža. Var dzirdēt arī tādas frāzes kā “ienāca ūsās” mata platuma variācijās. Šīs frāzes pareizā lietojuma piemērs ir šāds: “mēs bijām tikai mata attālumā no šī līguma uzvaras, bet otrs uzņēmums mums piedāvāja mazāk.”
Daži cilvēki mēģina aizstāvēt “zaķa elpu”, liekot domāt, ka tas attiecas uz kaut ko, kas notiek ļoti ātri, gluži kā truša elpa. Tomēr, tā kā visi šīs idiomas lietojumi sarunvalodā ir saistīti ar kaut ko, kas gandrīz notiek, nevis to, kas notiek ļoti ātri, šis skaidrojums netur daudz ūdens, un tas, iespējams, ir atgriezenisks veidojums, kas paredzēts, lai attaisnotu izplatītu malapropismu. Ja vien nerunājam par zaķu elpošanas paradumiem, “zaķa elpa” ir nepareiza, un arī “zaķa platums” būtu nepareizs, ja vien kā mērvienību neizmanto zaķi, kas šķiet maz ticams.
Papildus “matu elpai” vēl viena radoša variācija šai bieži nepareizi uzrakstītajai idiomai ir “matu elpa”. Abi šie lietojumi ir bezjēdzīgi, kā arī nepareizi, ja vien matiem nav kādas līdz šim nezināmas bioloģiskas īpašības.
Angļu valodas apguvējiem homofoni var būt īpaši nomākti, jo vairāku vārdu esamība, kas izklausās vienādi, bet kuriem ir atšķirīga nozīme un rakstība, var būt ļoti mulsinoši. Visas šīs idiomas variācijas izklausās vienādi, kad tās tiek izrunātas, taču tām ir ļoti atšķirīga nozīme. Pieredzējis angļu valodas lietotājs paslīdēšanu var uzskatīt par elementāru kļūdu, un tā mēdz pasliktināt kopējo rakstiskās komunikācijas kvalitāti. Tā kā homofoni var būt viltīgi, pirms publicēšanas vai nosūtīšanas kādam citam ir ieteicams lūgt kādam apskatīt rakstīto materiālu, lai pārliecinātos, ka tādas acīmredzamas kļūdas kā “zaķa elpa” vai “mata elpa” ir piemērotas. nepaliek.