Nenoteikts īpašības vārds ir vārds, kas raksturo lietvārdu vai vietniekvārdu, norādot, ka aprakstītajam vārdam var būt daudz iespējamo priekšmetu. Piemēram, vārds “daži” teikumā “Es nopirku dažus zemesriekstus” tiek lietots šādā veidā. Šajā piemērā tas darbojas kā īpašības vārds, jo tas apraksta lietvārdu “zemesrieksti” un ir nenoteikts, jo norāda, ka lietvārds ir neprecīzs. Nenoteikts īpašības vārds parasti tiek lietots kopā ar lietvārdu, lai padarītu paziņojumu mazāk specifisku; to var redzēt frāzē “daudzi cilvēki” teikumā “Daudziem cilvēkiem patīk šī filma”, nevis “Manam draugam un man patīk šī filma”.
Līdzīgi kā citi īpašības vārdi, nenoteikts īpašības vārds galvenokārt ir paredzēts kā vārds, kas apraksta lietvārdu vai vietniekvārdu. Tomēr veids, kādā šie vārdi sniedz aprakstu, ir samazināt specifiskuma līmeni attiecībā uz vārdu, ko tie modificē. Bieži sastopami nenoteikta īpašības vārda piemēri ir tādi vārdi kā “daži”, “daudzi”, “jebkurš” un “daži”. Ja katrs no šiem vārdiem tiek lietots kopā ar lietvārdu vai vietniekvārdu, tie kļūst par frāzes daļu, parasti lietvārda frāzi, un tiek uzskatīti kopā ar vārdu, ko tie apraksta, ja to aplūko gramatiski.
Nenoteikts īpašības vārds parasti tiek lietots pirms vārda, ko tas pārveido, piemēram, vārds “dažas” teikumā “Es nopirku dažas grāmatas”. Šajā teikumā priekšmets ir vārds “es”, un predikāts sastāv no darbības vārda “nopirku” un tiešā objekta “dažas grāmatas”. Šo pašu jēdzienu varētu izteikt kā “es nopirku grāmatu” vai “es nopirku tās grāmatas”, tādā gadījumā tiešais objekts būtu diezgan specifisks. Pirmajā no šīm alternatīvām viena konkrēta grāmata būtu iegādātais objekts, bet otrajā piemērā noteiktas norādītās grāmatas būtu pirkums.
Tomēr sākotnējā piemērā ir iekļauts nenoteikts īpašības vārds, lai padarītu tiešo objektu mazāk specifisku. “Dažas grāmatas” var attiekties uz nenoteiktu skaitu, lai gan to parasti uzskata par zemu vērtību, nevis uz kādu konkrētu. Runātājs nenorāda, kuras grāmatas tika iegādātas, tāpat kā nenoteiktais vietniekvārds “kāds” sadaļā “Kāds nopirka dažas grāmatas” nenorāda uz konkrētu personu.
Nenoteiktu īpašības vārdu bieži var izņemt no teikuma, lai padarītu skaidrāku objektu, kas tiks pārveidots. Piemēram, teikums “Skatīsimies filmu”, nevis “Skatīsimies filmu”, norāda uz nedaudz precīzāku jēdzienu. Tā vietā var izmantot demonstratīvu īpašības vārdu, piemēram, “tas”, lai norādītu uz ļoti konkrētu objektu, piemēram, “Skatīsimies šo filmu”.