Ir vairāki dažādi vispārīgu eseju struktūru veidi un daudzi citi veidi, kas formāli ir saistīti ar konkrētām disciplīnām. Eseju struktūras ir vienkārši loģisku procesu formalizācija, kas konkrētos apstākļos mēdz labi darboties. Kā tādi tie bieži izpaužas kā argumentācijas veids, piemēram, salīdzināšana un kontrastēšana vai hronoloģisks skaidrojums. Dažādām valodām ir arī atšķirīgas tradicionālās eseju struktūras, lai gan loģikas stili parasti ir līdzīgi lielākajā daļā akadēmisko kontekstu neatkarīgi no valodas.
Viens no visizplatītākajiem eseju struktūru veidiem angļu valodā ir tā sauktā piecu rindkopu eseja. Šāda veida esejā ir iekļauta ievada rindkopa, kurā ir ietverta tēze, trīs rindkopas, kas norāda uz šo tēzi, un beigu rindkopa, kurā apkopots izvirzītais arguments. Šīs struktūras varianti var ietvert dažādu rindkopu skaitu vai vairākus argumentus, lai pievienotu vienu pilnīgu punktu. Atkarībā no esejas garuma dažkārt ir svarīgi atkārtot, kā izvirzītais punkts ir saistīts ar esejas tēzi.
Vēl viens izplatīts eseju struktūras veids ietver salīdzināšanu un kontrastēšanu. Šāda veida eseja bieži ir arī standarta piecu rindkopu formā, taču tajā var izmantot rindkopas, lai izjauktu dažādos aspektus, kas tiek salīdzināti un pretstatīti. Šāda veida esejas ir ļoti izplatītas jaunākiem studentiem, taču tās kļūst arvien retākas koledžās.
Konkrētās disciplīnās dažreiz ir papildu eseju struktūras, kas tiek uzskatītas par atbilstošām priekšmetam. Tas jo īpaši attiecas uz zinātnēm, kur datiem bieži jārunā paši par sevi. Komponenti, kas jāapvieno, lai izveidotu loģisku argumentu zinātnēs, bieži vien ir diezgan atšķirīgi nekā sociālajās zinātnēs, un ir svarīgi nodrošināt pilnīgu un saskaņotu argumentu.
Eseju struktūras gandrīz vienmēr ir loģisku argumentu paplašinājumi. Tas nozīmē, ka jebkurš loģisks arguments, ko var izteikt prozā, var veidot esejas skeletu. Ir svarīgi saprast katras rindkopas mērķi, un daudzi cilvēki var vieglāk redzēt esejas struktūru, ja katra rindkopa ir sadalīta teikuma izklāstā.
Ņemot vērā, ka dažādām kultūrām ir atšķirīgas retoriskās stratēģijas un tradīcijas, eseju struktūra dažādās valodās var būt diezgan atšķirīga. Parasti valstī ir vismaz viena struktūra, ko akadēmiskās iestādes uzskata par pieņemamu. Eseju struktūru apgūšana svešvalodā var būt sarežģīta, taču eseju lasīšana mērķa valodā var palīdzēt noteikt, kāda varētu būt pamatā esošā struktūra.