Problēmas risinājuma eseja ir eseja, kurā aprakstīta problēma un apspriesti iespējamie problēmas risinājumi. Šāda veida eseju var uzdot vidusskolas vai koledžas kompozīcijas klasē, un pirms rakstīšanas procesa sākšanas parasti ir nepieciešams zināms pētījums. Problēmas risinājuma esejas galvenais virziens parasti ir vai nu arguments konkrētam problēmas risinājumam, vai arī pārliecinošs arguments, ka problēma ir steidzami jāatrisina. Tāpat kā lielākajā daļā eseju, problēmu risinājuma esejā ir jāietver ievads, tēze, pamatteksts un secinājums.
Pirmais solis, lai uzrakstītu problēmu risinājuma eseju, ir identificēt problēmu, kas tiks apspriesta. Var būt noderīgi izdomāt iespējamās eseju tēmas un izveidot aizzīmju ideju sarakstu, kuras varētu apspriest par katru tēmu. Labākās problēmu risināšanas tēmas ir interesantas, un tās var aplūkot no dažādām perspektīvām, taču tās nav tik plašas, lai problēmas risinājumu nebūtu iespējams iedomāties.
Problēmas risinājuma esejas sākumā ir jāapraksta problēma un jāsniedz atbilstoša pamatinformācija. Problēmai jābūt skaidri definētai un, ja iespējams, jānosaka problēmas cēloņi. Jāapraksta arī problēmas apmērs, problēmas sekas un iespējamās sekas, ja problēma tiek turpināta neatrisināta. Jebkuri galvenie jēdzieni, kas jādefinē, ir jāiekļauj arī atvērumā, kā arī visa atbilstošā vēsturiskā informācija, kas palīdzētu lasītājam labāk izprast problēmu.
Atkarībā no apspriežamās problēmas problēmas risinājuma esejas tēze var argumentēt par steidzamu problēmas risināšanas nepieciešamību vai arī argumentēt par vienu problēmas risinājumu. Visbiežāk tas strīdēsies par vienu risinājumu. Darbam parasti ir jābūt tikai viena teikuma garumam, un tajā skaidri jānorāda esejas galvenais punkts. Parasti to ievietos sākuma rindkopā, lai gan dažos gadījumos tēzi var rezervēt esejas pēdējai daļai, kur tā tiks atklāta pēc pilnīgas problēmas un iespējamo risinājumu apspriešanas.
Problēmas risinājuma esejas pamattekstam ir pilnībā jāapraksta piedāvātie problēmas risinājumi un jāapspriež katra risinājuma iespējamie rezultāti. Jāiekļauj katra risinājuma priekšrocības vai trūkumi, kā arī piedāvāto risinājumu iespējamība. Ja jau ir mēģināts atrisināt problēmu, tie arī jāapraksta. Ja eseja strīdēsies par vienu problēmas risinājumu, darba pamattekstā loģiski vajadzētu secināt, ka piedāvātais risinājums ir labākais pieejamais risinājums. Šādos gadījumos ir svarīgi ne tikai aprakstīt risinājumu, bet arī aprakstīt, kā risinājumu var vai vajadzētu ieviest.
Problēmas risinājuma esejas noslēgumā jāiekļauj aicinājums uz darbību, mudinot lasītāju vai nu piedalīties piedāvātajā problēmas risinājumā, vai arī iesaistīties risināmās problēmas risinājuma meklēšanā. Problēmas turpmākās sekas var izmantot kā sviru aicinājumam uz darbību. Var būt noderīgi arī īsi atkārtot problēmu un aprakstīt sekas, ko rada problēmas atstāšana neatrisināta. Labākās problēmu risināšanas esejas radīs steidzamības sajūtu un radīs lasītāju interesi par problēmas risināšanu.