Zinātnes eseju rakstīšana var būt nepieciešama studentiem un profesionāļiem, kuri studē jebkura veida zinātni. Ir daudz dažādu veidu zinātnes eseju, tostarp laboratorijas ziņojumu vai procesa esejas, skaidrojošus rakstus, zinātniskus pārskatus un argumentētas esejas. Zinātnes esejas var atšķirties arī toņa ziņā; kamēr daži var būt paredzēti vispārējiem lasītājiem, daži studentiem un citi zinātnes jomas profesionāļiem.
Laboratorijas ziņojums ir esejas veids, ko bieži izmanto dabaszinātņu pamatizglītībā. Šajās esejās ir ierakstīti eksperimenta veikšanai izmantotie procesi, kā arī sākotnējās cerības un galīgie secinājumi par eksperimentu. Laboratorijas ziņojums parasti sākas, izskaidrojot eksperimenta hipotēzi vai to, ko autors mēģina atklāt ar eksperimentu. Pēc tam esejā tiks aprakstīts pats eksperiments, kā tas tika veikts, kādi materiāli tika izmantoti un kādi neapstrādāti dati tika iegūti procesā. Visbeidzot, laboratorijas ziņojumā var būt ietverts secinājums, kas balstīts uz neapstrādātu datu analīzi, kas var pierādīt, atspēkot vai daļēji pierādīt sākotnējo hipotēzi.
Ekspozīcijas zinātnes esejas tiek izmantotas, lai izskaidrotu zinātnisku jēdzienu. Piemēram, ekspozīcijas esejas tēma varētu būt “Kā darbojas fotosintēze?” Pēc tam rakstnieks paskaidros, kas ir fotosintēze un kā tā darbojas dabā. Ekspozīcijas esejas palīdz definēt zinātniskās idejas, un tās bieži izmanto kā mācību līdzekļus. Studentiem var lūgt uzrakstīt ekspozīcijas zinātnes esejas, lai noteiktu viņu zināšanas par konkrētu zinātnisku tēmu.
Zinātniskais pārskats ir līdzīgs skaidrojošai esejai, taču tā autoram ir jāsaprot zinātniskie pētījumi, nevis pats zinātniskais process. Pārskata dokumentā parasti ir apkopotas galvenās teorijas vai pētījumi noteiktā zinātnes jomā, uz kuriem var nebūt galīgas atbildes. Piemēram, viens jautājums, kas 21. gadsimtā zinātnē izvairās, ir, kā izārstēt vēzi. Zinātniskā pārskatā par šo jautājumu varētu apkopot teorijas, hipotēzes un pašreizējos eksperimentus, kas tiek veikti, lai noteiktu, kā izārstēt vēzi. Zinātniskā apskata rakstītājam nav jāizdara secinājumi par to, kura teorija ir labākā vai kāda ir galīgā atbilde uz jautājumu, viņam vai viņai vienkārši ir jāizpēta un jāsaprot zinātne, kas tiek pētīta šajā jomā.
Argumentētā eseja, kas tiek izmantota daudzās dažādās eseju rakstīšanas jomās, mēģina pierādīt zinātnisku viedokli. Tāpat kā laboratorijas ziņojums, argumentēta eseja kā pierādījums balstās uz iepriekšējiem pētījumiem un eksperimentiem. Tomēr atšķirībā no laboratorijas ziņojuma argumentēta eseja sākas ar hipotēzi, ko pārējā eseja mēģinās pierādīt, tā vietā, lai ļautu eksperimenta rezultātiem mainīt sākotnējo hipotēzi. Argumentējošas esejas bieži izmanto zinātnes jomās, kurās ir maz vienkāršu atbilžu, un par tām var debatēt citi zinātnieki ar dažādiem viedokļiem.
Zinātnes eseju tonis bieži ir atkarīgs no paredzētās auditorijas. Plašai sabiedrībai paredzētajās zinātniskajās esejās parasti ir mazāk zinātnisku terminu, un tajās var būt ietverti rūpīgi izskaidroti zinātniskie pamatjēdzieni. Turpretim zinātnes esejas, ko rakstījuši koledžas zinātnes vai profesionāli zinātnieki, parasti tiek rakstītas auditorijai ar plašu zinātnisko izglītību, un plašam lasītājam var šķist muļķības. Zinātnes esejās, kas rakstītas jaunākiem skolēniem, piemēram, pamatskolas mācību grāmatām, var mēģināt izskaidrot zinātniskās idejas ļoti vienkārši, plaši, maziem bērniem saprotamā veidā.