Kāpēc vienāda alga Rīgā un reģionos nav vienāda?
Īsā atbilde
Tāpēc, ka nozīme ir nevis algas skaitlim, bet tam, ko par to var nopirkt konkrētā vietā. Eiro Latvijā ir viens, bet mājokļa un transporta izmaksas starp Rīgu un reģioniem atšķiras tik daudz, ka nomināli lielāka alga galvaspilsētā var nozīmēt mazāk brīvās naudas mēneša beigās.
Angliski runājošajā pasaulē šo domu izsaka ar jēdzienu par dolāra vērtību konkrētā pilsētā, piemēram, Ņujorkā. Ekonomikā tas ir pirktspējas jautājums: vienu un to pašu naudas summu koriģē ar vietējo cenu līmeni. Starpvalstu salīdzinājumos to dara ar pirktspējas standartu, ko rēķina Eurostat, un tieši tāpēc Latvijas vidējā alga eiro izteiksmē un tās reālā vērtība ES kontekstā izskatās atšķirīgi.
Latvijas iekšienē galvenais atšķirības avots ir mājoklis. Īres un pirkšanas cenas Rīgā un Pierīgā ir vairākkārt augstākas nekā Latgales vai Vidzemes mazpilsētās, savukārt apkures rēķins mazpilsētas mājā ar savu katlu var izrādīties lielāks nekā Rīgas centralizētajā siltumapgādē. Otrs avots ir transports: reģionā biežāk vajadzīga automašīna un nobraukums ir lielāks, Rīgā daļa cilvēku iztiek ar sabiedrisko transportu.
Pārtikas un rūpniecības preču cenas savukārt atšķiras daudz mazāk, nekā daudzi domā. Lielie mazumtirdzniecības tīkli Latvijā parasti tur vienotu cenu politiku visā valstī, tāpēc veikala čeks Daugavpilī un Rīgā ir līdzīgs. Atšķirība rodas nevis cenu zīmēs, bet izvēlē un konkurencē: mazākā pilsētā ir mazāk veikalu un mazāk akciju.
Algas puses datus publicē Centrālā statistikas pārvalde: mēneša vidējā bruto darba samaksa pieejama arī sadalījumā pa statistiskajiem reģioniem un nozarēm. Cenu pusi raksturo patēriņa cenu indekss, un reālā darba samaksa ir nominālā alga, koriģēta ar to.
Kas izšķir, vai pārcelšanās atmaksājas
Praktiskais rēķins ir viens: alga pēc nodokļiem mīnus mājoklis mīnus nokļūšana darbā. Ja alga Rīgā ir par trešdaļu lielāka, bet īre aizņem pusi no tās pieauguma un vēl paliek stāvvietas maksa, ieguvums var būt tuvu nullei.
Pēdējos gados izšķirošais faktors daudziem ir attālinātais darbs. Rīgas līmeņa alga ar reģiona mājokļa izmaksām ir vienīgā kombinācija, kurā abas puses strādā par labu darbiniekam, un tā ir reāls iemesls, kāpēc daļa cilvēku ir pārcēlušies uz Vidzemi un Kurzemi, nevis pretēji.
Kļūda, ko pieļauj gandrīz visi
Sludinājumos alga parasti ir bruto, un cilvēki salīdzina bruto ar bruto. Latvijā neto rezultātu spēcīgi ietekmē tas, vai tiek piemērots neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamiem un vai algas nodokļa grāmatiņa iesniegta pie konkrētā darba devēja. Divi cilvēki ar vienādu bruto algu uz rokas var saņemt manāmi atšķirīgas summas.
Otra kļūda ir pārcelties pēc algas, neizrēķinot mājokli iepriekš. Īres tirgus Rīgā prasa drošības depozītu un bieži arī starpnieka maksu, tātad pārcelšanās sākas ar vienreizēju izdevumu, kas var apēst vairāku mēnešu algas pieaugumu.
Ko ar ko jauc
Jauc nominālo un reālo algu: nominālā ir skaitlis līgumā, reālā ir tas pats skaitlis pēc inflācijas korekcijas. Tests: ja alga gadā pieaugusi par pieciem procentiem, bet cenas par septiņiem, reāli alga ir samazinājusies.
Jauc arī valūtas kursu un pirktspējas paritāti. Kurss saka, cik eiro maksā dolārs; pirktspējas paritāte saka, cik naudas katrā valstī vajag vienādam preču grozam. Tūristam svarīgs kurss, dzīves līmeņa salīdzinājumam pirktspējas paritāte.
Kur beidzas pieejamie dati
Latvijā nav oficiāla reģionālā patēriņa cenu indeksa: Centrālā statistikas pārvalde rēķina vienu valsts indeksu. Tāpēc pilnīgi precīzu „cik vērts eiro Rēzeknē” aprēķinu neviens publicē, un salīdzinājumi jābūvē no algu statistikas, mājokļa cenu datiem un paša izdevumu uzskaites.
Ja rēķins vajadzīgs lēmumam par darba piedāvājumu, ticamāko rezultātu dod savu pēdējo trīs mēnešu izdevumu pārskatīšana pa kategorijām un to pārrēķins uz jauno vietu, nevis vidējie rādītāji.