TJG Online
Savienotās Valstis

Amerikas Konfederācijas Valstis: kas tās bija

Īsā atbilde

Amerikas Konfederācijas Valstis bija vienpadsmit ASV dienvidu štatu izveidots valstisks veidojums, kas pastāvēja no 1861. gada līdz 1865. gadam ASV pilsoņu kara laikā. To vadīja prezidents Džefersons Deiviss, un neviena ārvalsts to neatzina par neatkarīgu valsti.

Atdalīšanās sākās pēc Abrahama Linkolna ievēlēšanas 1860. gadā. Vispirms no Savienības izstājās septiņi štati, un jau pirms Linkolna stāšanās amatā tie izveidoja kopīgu valdību ar galvaspilsētu Montgomerī Alabamas štatā; vēlāk galvaspilsēta tika pārcelta uz Ričmondu Virdžīnijā. Pēc kaujas pie Samteras forta 1861. gada aprīlī atdalījās vēl četri štati.

Par atdalīšanās iemesliem strīdi turpinās galvenokārt publiskajā telpā, nevis vēstures pētniecībā. Paši atdalīšanās dokumenti verdzību min tieši un atklāti, un Konfederācijas viceprezidenta runā verdzība nosaukta par jaunās valsts pamatakmeni. Argumenti par štatu tiesībām un muitas tarifiem pastāvēja, bet tie bija pakārtoti jautājumam par verdzības saglabāšanu un izplatīšanu uz jaunajām teritorijām.

Konfederācijas iekšējā uzbūve bija tās vājā vieta. Konstitūcija štatu autonomiju nostiprināja tik ļoti, ka centrālajai valdībai bija grūti iekasēt nodokļus un mobilizēt resursus. Kara finansēšana notika galvenokārt ar naudas drukāšanu, tāpēc Konfederācijas dolārs strauji zaudēja vērtību, un līdz kara beigām tā pirktspēja bija niecīga.

Militārā sakāve iestājās 1865. gada pavasarī, kad kapitulēja galvenie Konfederācijas spēki. Pēc tam sekoja Rekonstrukcijas periods, verdzības atcelšana ar konstitūcijas grozījumu un pēc tam, kad federālais spiediens mazinājās, segregācijas normu ieviešana dienvidu štatos.

Kāpēc to neviens neatzina

Konfederācija cerēja uz Lielbritānijas un Francijas atzīšanu, jo tās bija atkarīgas no dienvidu kokvilnas. Atzīšana nesekoja: sabiedriskā doma Eiropā bija pret verdzību, kokvilnas trūkumu daļēji nomainīja citi piegādātāji, un pēc Verdzības atcelšanas proklamācijas 1863. gadā atbalstīt Konfederāciju būtu nozīmējis atklāti nostāties verdzības pusē.

Starptautiskajās tiesībās tas ir svarīgi: faktiska kontrole pār teritoriju vēl nerada valsti citu valstu acīs. Konfederācija kontrolēja plašu teritoriju četrus gadus un tomēr palika neatzīta.

Kāpēc tas interesē Latvijas lasītāju

Tāpēc, ka Latvijas neatkarības atjaunošana juridiski ir tieši pretējs gadījums, nevis līdzīgs. Latvija 1990. gadā neatdalījās no PSRS, bet atjaunoja 1918. gadā dibinātās valsts neatkarību, atsaucoties uz to, ka aneksija 1940. gadā bija prettiesiska. Tas ir valsts nepārtrauktības princips, un tieši uz to balstās Latvijas nostāja par okupāciju.

Šeit noder otrs vēsturisks paralēles punkts: neatzīšanas politika. ASV 1940. gadā publiskoja paziņojumu, kurā atteicās atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS, un Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Rietumos turpināja darboties visu okupācijas laiku. Konfederācijas gadījumā neatzīšana veidojumu izolēja; Latvijas gadījumā neatzīšana saglabāja valsti.

Ar ko Konfederāciju jauc

Pirmkārt, ar Konfederācijas statūtiem, kas bija ASV pirmais konstitucionālais dokuments 18. gadsimtā un ar dienvidu štatiem nav saistīts. Tests pēc gadskaitļa: ja runa ir par 1777. un 1781. gadu, tie ir statūti; ja par 1861. gadu, tā ir Konfederācija.

Otrkārt, ar karogu. Simbols, ko mūsdienās sauc par Konfederācijas karogu, faktiski ir Ziemeļvirdžīnijas armijas kaujas karogs, nevis valsts oficiālais karogs, kas mainījās vairākas reizes. Šī detaļa ir svarīga, jo ASV strīds par pieminekļiem un simboliem lielākoties ir tieši par kaujas karogu un par 20. gadsimtā uzstādītiem pieminekļiem, nevis par 19. gadsimta artefaktiem.

Avoti