TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija Amerikas Pretverdzības biedrība (1833)?

Īsā atbilde

Amerikas Pretverdzības biedrība (American Anti-Slavery Society) bija 1833. gadā Filadelfijā dibināta abolicionistu organizācija, kas prasīja tūlītēju un beznosacījumu verdzības atcelšanu ASV. Tās vadošās figūras bija Viljams Loids Garisons un brāļi Tepani, un tā darbojās līdz 1870. gadam, kad verdzības atcelšana un melnādaino vīriešu balsstiesības bija nostiprinātas konstitūcijā.

Biedrības radikālisms bija tieši prasībā „tūlīt“. Tolaik izplatītākie viedokļi bija pakāpeniska atbrīvošana ar kompensāciju vergturiem vai atbrīvoto nosūtīšana uz Āfriku, ko piedāvāja Amerikas kolonizācijas biedrība. Garisona grupa abas šīs idejas noraidīja kā morāli nepieņemamas un uzstāja, ka verdzība ir grēks, par kuru nav sarunu.

Metodes bija nevardarbīgas un masveida: lekciju tīkls ar ceļojošiem runātājiem, preses izdevumi, brošūras un petīcijas Kongresam. 1835. gadā organizētā pasta kampaņa, kurā dienvidu štatos tika sūtīti pretverdzības izdevumi, izraisīja publisku sūtījumu dedzināšanu un pastiprinātu cenzūru. Petīciju plūdi savukārt lika Pārstāvju palātai ieviest kārtību, kas liedza par šīm petīcijām debatēt, un šis aizliegums pats kļuva par vārda brīvības jautājumu.

1840. gadā biedrība sašķēlās. Strīds bija par divām lietām: vai sievietes drīkst ieņemt vadošus amatus organizācijā un vai abolicionistiem jāiesaistās partiju politikā. Garisons palika pie nevardarbīgas morālas pārliecināšanas un uzskatīja pašu konstitūciju par verdzību atbalstošu dokumentu, savukārt viņa oponenti izveidoja atsevišķu organizāciju un partiju, kas darbojās vēlēšanās.

Organizācijas ietekme bija nesamērīgi lielāka par tās biedru skaitu. Tā padarīja verdzību par centrālo publisko strīdu, deva runātāja tribīni Frederikam Daglasam un citiem verdzībai izbēgušiem cilvēkiem, un radīja tīklu, no kura vēlāk izauga politiskā pretverdzības kustība.

Skaidra atšķirība: verdzība un dzimtbūšana

Latviešu lasītājam tuvākais salīdzinājums ir dzimtbūšana, bet tā nav tas pats. Dzimtbūšanā cilvēks bija piesaistīts zemei un muižai kārtu sistēmas ietvaros; verdzībā ASV dienvidos cilvēks juridiski bija īpašums, kuru varēja pārdot atsevišķi no zemes un no ģimenes, un statuss pārgāja mantojumā pa mātes līniju un bija saistīts ar rasi.

Tests ir viens jautājums: vai cilvēku varēja pārdot atsevišķi no zemes kā lietu? Ja jā, runa ir par verdzību. Ja cilvēks bija saistīts ar konkrētu muižu un tā pienākumiem, runa ir par dzimtbūšanu.

Latvijas hronoloģija salīdzinājumam

Dzimtbūšanu Kurzemē atcēla 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā, bet Latgalē tas notika tikai 1861. gadā līdz ar Krievijas impērijas zemnieku reformu. ASV verdzība beidzās 1865. gadā pēc Pilsoņu kara. Tātad procesi norisinājās līdzīgā laikposmā, nevis pilnīgi dažādos gadsimtos, kā bieži šķiet.

Būtiskākais Latvijas gadījuma smaguma punkts ir tas, ka zemniekus atbrīvoja bez zemes. Personiskā brīvība bija, bet zeme palika muižai, tāpēc reālā atkarība turpinājās klaušu un nomas formā. Tikai vēlākie agrārie likumi ļāva zemniekiem savas mājas izpirkt, un tieši izpirkšana, nevis atbrīvošanas akts, mainīja latviešu sabiedrības uzbūvi. Paralēle ar ASV ir tieša: arī tur atbrīvotie palika bez zemes, un tas noteica nākamā gadsimta nevienlīdzību.

Ko šeit visbiežāk pārprot

Pirmkārt, abolicionisti nebija vairākums ziemeļos; viņus bieži uzskatīja par bīstamiem radikāļiem, un viņu sapulces tika izjauktas arī ziemeļu pilsētās. Otrkārt, biedrības izdevumus un Garisona personīgo laikrakstu mēdz jaukt; kustībai bija vairāki izdevumi ar dažādiem izdevējiem.

Treškārt, pašu paverdzināto cilvēku loma bieži tiek nobīdīta otrajā plānā. Bēgļu stāsti, publiskās runas un atmiņu grāmatas bija kustības iedarbīgākais arguments, jo tie pārvērta abstraktu principu par konkrētu pieredzi. Arī Latvijā 19. gadsimtā par verdzību plaši lasīja pēc Harietas Bīčeres Stovas romāna „Krusttēva Toma būda“ tulkojuma.

Godīgi par robežām

Biedrības biedru skaits un vietējo nodaļu daudzums dažādos avotos atšķiras, jo uzskaite bija nepilnīga un nodaļas veidojās un izjuka strauji. Šķelšanās iemeslu svars joprojām ir vēsturnieku diskusiju priekšmets. Pirmavoti, tostarp skenēti laikraksti un petīcijas, pieejami ASV Kongresa bibliotēkas krājumos.

Avoti