TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija asiņojošā Kanzasa?

Īsā atbilde

Asiņojošā Kanzasa ir apzīmējums vardarbības periodam Kanzasas teritorijā no 1854. gada līdz štata uzņemšanai Savienībā 1861. gadā, kad vergturības atbalstītāji un pretinieki cīnījās par to, kāda kārtība tur tiks nodibināta. Tas bija ASV Pilsoņu kara ģenerālmēģinājums: pirmo reizi strīds par vergturību pārgāja no politiskām debatēm uz organizētu bruņotu vardarbību.

Iemesls bija 1854. gada Kanzasas un Nebraskas likums, kuru virzīja senators Stīvens Duglass. Tas noteica, ka jaunajās teritorijās vergturības jautājumu izlems paši iedzīvotāji balsojot, un līdz ar to atcēla iepriekšējo Misūri kompromisu, kurš šajās platuma grādos vergturību bija aizliedzis. Princips skanēja demokrātiski, bet praksē tas pārvērta katru vēlēšanu dienu par cīņu, kurā balsu skaits noteica cilvēku likteņus.

Sekas bija tūlītējas. No kaimiņu vergturu štata Misūri uz Kanzasu balsošanas dienās ieradās bruņoti vīri, kurus sauca par robežas huligāniem, un viņu balsis deva vergturības piekritējiem teritorijas likumdevēju. Pretinieki šīs vēlēšanas neatzina un izveidoja paralēlu valdību. Kādu laiku teritorijā vienlaikus pastāvēja divas varas un divi konstitūcijas projekti, no kuriem Lekomptonas projekts atļāva vergturību, bet Topīkas projekts to aizliedza.

Vardarbības pīķis bija 1856. gads. Maijā vergturības atbalstītāju pūlis izpostīja pretinieku centru Lorensu, un dažas dienas vēlāk abolicionists Džons Brauns ar dēliem nogalināja vergturības piekritējus pie Potavatomijas strauta. Sekoja vairāk nekā gadu ilga savstarpēju uzbrukumu, laupīšanu un dedzināšanas virkne, kuras pēdējais lielais notikums bija slaktiņš pie Marē de Sīņas 1858. gadā.

Konflikts beidzās ar to, ka vergturības pretinieki panāca savu: Kanzasa 1861. gada janvārī tika uzņemta Savienībā kā brīvs štats uz Vaiendotas konstitūcijas pamata. Tas notika tieši tajās nedēļās, kad dienvidu štati sāka atdalīties, tāpēc Kanzasas jautājums nemanāmi pārgāja Pilsoņu karā.

Cik cilvēku patiesībā gāja bojā

Vecākos avotos bieži minēts skaitlis ap divsimt bojāgājušo, bet vēlākajos pētījumos, kuros katrs nāves gadījums tika pārbaudīts pēc dokumentiem, politiski motivēto nāvju skaits ir ievērojami mazāks. Atšķirība rodas no tā, vai skaita visas vardarbīgās nāves teritorijā vai tikai tās, kas saistītas ar vergturības konfliktu.

Praktisks lēmuma noteikums lasītājam: ja avots min konkrētu skaitli bez metodikas, tam nevar uzticēties. Šajā tēmā skaitlis pats ir vēsturnieku strīda priekšmets, un korekta atbilde ir aprakstīt diapazonu un tā cēloni, nevis nosaukt vienu ciparu.

Skaidra atšķirība: tautas suverenitāte un demokrātija

Kanzasas un Nebraskas likuma pamatā bija tā sauktā tautas suverenitāte, tas ir, ideja, ka vietējie iedzīvotāji paši nobalso par savu kārtību. Šī ir klasiskā demonstrācija, kāpēc balsošana pati par sevi vēl nav demokrātija: ja balsojuma priekšmets ir citu cilvēku pamattiesības un ja balsotāju loku var mainīt ar spēku, procedūra kļūst par vardarbības instrumentu.

Tests, kas noder arī mūsdienu debatēs: pajautājiet, vai balsojuma rezultāts var atņemt tiesības tiem, kuri paši balsot nedrīkst. Ja atbilde ir jā, runa nav par demokrātisku lēmumu, bet par vairākuma varu pār bezbalsīgajiem.

Lamatas tulkojumā un nosaukumos

Angliskais Bleeding Kansas latviski nav jātulko burtiski kā Kanzasas asiņošana. Iegājies un saprotams ir apzīmējums asiņojošā Kanzasa. Tāpat Sack of Lawrence nav Lorensa atlaišana, bet Lorensas izpostīšana vai izlaupīšana; vārdam sack šajā kontekstā ir pilsētas izlaupīšanas nozīme.

Otra izplatīta kļūda ir sajaukt Kanzasu ar Arkanzasu vai ar Kanzassitiju, kas lielākoties atrodas Misūri štatā, nevis Kanzasā. Notikumu ģeogrāfija te ir svarīga, jo tieši Misūri robeža bija konflikta ass.

Kāpēc to ir vērts zināt Latvijā

Šis ir viens no skaidrākajiem vēsturiskajiem piemēriem, kā sabiedrība nonāk no politiska strīda līdz pilsoņu karam: vispirms sabrūk vienošanās par spēles noteikumiem, tad abas puses sāk uzskatīt otras puses iestādes par nelikumīgām, un tikai pēc tam parādās ieroči. Šī secība ir atkārtojusies daudzviet, tostarp Eiropā.

Ja gribat lasīt tālāk, primārie avoti, tostarp teritorijas dokumenti un laikrakstu arhīvi, ir pieejami Kanzasas vēstures biedrības un ASV Kongresa bibliotēkas digitālajās kolekcijās. Latviski pieejamie apraksti ir īsi un bieži pārraksta vecākos skaitļus.

Avoti