TJG Online
Savienotās Valstis

Cik ASV prezidentu iepriekš bijuši senatori?

Īsā atbilde

Septiņpadsmit ASV prezidenti kādā dzīves posmā ir bijuši ASV Senāta locekļi, bet tikai trīs, proti, Vorens Hārdings, Džons F. Kenedijs un Baraks Obama, tika ievēlēti par prezidentu, būdami tobrīd amatā esoši senatori. Pārējiem starp Senātu un Balto namu bija citi amati.

Skaitlis atkarīgs no tā, ko skaita. Ja jautājums ir par to, cik prezidentu vispār kādreiz ir sēdējuši Senātā, atbilde ir septiņpadsmit, un sarakstā ir gan 19. gadsimta politiķi, piemēram, Džeimss Monro, Džons Kvinsijs Adamss, Endrjū Džeksons un Endrjū Džonsons, gan 20. un 21. gadsimta prezidenti Harijs Trūmens, Lindons Džonsons, Ričards Niksons, Džons F. Kenedijs, Baraks Obama un Džo Baidens.

Ja jautājums ir par to, cik bieži Senāts ir tieša atspēriena vieta uz prezidenta amatu, aina ir gluži pretēja. Tiešu pāreju no senatora krēsla uz prezidenta amatu 20. un 21. gadsimtā izdevies veikt tikai trīs reizes. Vēsturiski daudz ražīgāks karjeras tramplīns ir bijis štata gubernatora amats, jo gubernators vada izpildvaru, atbild par budžetu un var uzrādīt rezultātus, savukārt senators atbild tikai par balsojumiem, un katrs balsojums ir potenciāls pārmetums priekšvēlēšanu debatēs.

Amerikāņu politikas praksē to sauc par balsojumu vēsturi: jo ilgāk cilvēks ir Kongresā, jo garāka ir viņa balsojumu virkne un jo vieglāk pretiniekam atrast neērtu epizodi. Tieši tāpēc ilggadēji senatori bieži zaudē prezidenta priekšvēlēšanās, lai gan valsts mērogā ir labi pazīstami.

Kas šo sarakstu padara strīdīgu

Dažādos avotos redzēsiet skaitļus no 15 līdz 18. Atšķirības rodas no trim lietām: vai skaita arī tos, kas Senātā ievēlēti, bet amatu neieņēma vai atstāja gandrīz uzreiz, vai skaita viceprezidentūru kā starpposmu, un vai saraksts ir atjaunināts pēc jaunākajām vēlēšanām. Drošākais avots ir ASV Senāta vēstures dienests, kas uztur savu sarakstu.

Otra bieža kļūda ir jaukt Senātu ar Pārstāvju palātu. Vairāki prezidenti ir bijuši Pārstāvju palātas locekļi, nekad nebūdami senatori, un otrādi. Tas ir divu palātu Kongress, un abas palātas nav savstarpēji aizvietojamas.

Prasības kandidātam, ko bieži pārprot

Senatoram jābūt vismaz 30 gadus vecam, vismaz deviņus gadus ASV pilsonim un vēlēšanu dienā jādzīvo tajā štatā, no kura viņš tiek ievēlēts. Prezidentam prasības ir citas un stingrākas: vismaz 35 gadi un dzimšanas pilsonība.

Pārpratums, ar ko var uzdurties tulkojumos: prasība par deviņiem gadiem attiecas uz pilsonības stāžu, nevis uz cilvēka vecumu. Mašīntulkojumos šī frāze regulāri tiek sagrozīta līdz bezjēdzībai.

Kā to pašu var jautāt par Latviju

Latvijā jautājums vispār uzdodams citādi, jo Valsts prezidentu neievēlē tauta. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentu ievēlē Saeima, un kandidātam jābūt vismaz četrdesmit gadus vecam Latvijas pilsonim. Tāpēc Latvijā nav priekšvēlēšanu kampaņas ar balsojumu vēstures analīzi, bet ir sarunas starp frakcijām.

Svarīga detaļa, ko bieži nezina: Satversme paredz amatu nesavienojamību. Ja par Valsts prezidentu ievēlē Saeimas deputātu, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas. Tas ir tiešs pretstats ASV kārtībai, kur ievēlēts senators paliek senators līdz inaugurācijai un vēl var balsot.

Latvijas prezidentu biogrāfijās Saeimas deputāta vai ministra pieredze ir bijusi bieža, bet nav obligāta: valsti ir vadījuši arī cilvēki bez parlamentāra mandāta, piemēram, nākot no zinātnes vai medicīnas. Konkrēts katras personas amatu uzskaitījums jāskatās Valsts prezidenta kancelejas un Saeimas publicētajās biogrāfijās.

Kur šo skaitli pārbaudīt

Skaitļi šādos sarakstos mainās ar katrām vēlēšanām, tāpēc jebkurš uzskaitījums ir aktuāls tikai uz publicēšanas brīdi. Ja skaitlis vajadzīgs akadēmiskam darbam vai publikācijai, atsauce jāņem no ASV Senāta vēstures sadaļas, nevis no enciklopēdijas kopsavilkuma.

Avoti