Kā darbojas ASV priekšvēlēšanas?
Īsā atbilde
ASV priekšvēlēšanas ir partiju kandidātu atlases balsojumi, kurus organizē katrs štats pēc saviem noteikumiem, tāpēc vienotas valsts kārtības nav. Galvenās atšķirības ir trīs: vai balsot drīkst tikai attiecīgās partijas reģistrētie atbalstītāji, vai balsošana notiek kā parastas vēlēšanas vai kā partijas sapulce, un kā balsis pārvēršas delegātos partijas kongresā. Latvijā šādas sistēmas nav: kandidātu sarakstus veido pašas partijas, un vēlētājs tos var ietekmēt tikai vēlēšanu dienā ar plusiem un svītrojumiem.
Slēgtās priekšvēlēšanās piedalīties drīkst tikai tie vēlētāji, kuri, reģistrējoties vēlēšanām, ir norādījuši piederību konkrētai partijai. Atklātajās priekšvēlēšanās vēlētājs izvēlas, kuras partijas balsojumā piedalīties, neatkarīgi no reģistrācijas, bet tikai vienā. Starp šiem poliem ir dažādi starpvarianti, kuros, piemēram, partiju nenorādījušie vēlētāji drīkst piedalīties, bet citu partiju reģistrētie atbalstītāji ne.
Otrais dalījums ir starp priekšvēlēšanām un partijas sapulcēm. Priekšvēlēšanas notiek kā ierastas vēlēšanas ar vēlēšanu iecirkņiem un aizklātu balsojumu, un tās organizē štats. Sapulces jeb kokusi ir partijas pašas rīkots pasākums, kurā atbalstītāji sanāk kopā, diskutē un pauž atbalstu atklāti, dažkārt burtiski sadaloties grupās pa telpu. Sapulces prasa vairākas stundas, tāpēc dalība tajās ir daudz zemāka un rezultāts jutīgāks pret aktīvistu mobilizāciju.
Rezultāts nav tiešs kandidāta ievēlējums, bet delegātu skaits partijas nacionālajā kongresā, kurš kandidātu oficiāli izvirza. Demokrātu partijā delegātus pa kandidātiem sadala proporcionāli, ja kandidāts pārsniedz noteiktu slieksni; republikāņiem daļa štatu izmanto principu, ka uzvarētājs saņem visus štata delegātus. Tieši šī tehniskā atšķirība nosaka, cik ilgi sacensība turpinās.
Būtiska ir arī kalendāra loma. Pirmie štati saņem nesamērīgi lielu uzmanību, jo tie parāda, kurš kandidāts ir dzīvotspējīgs, un vāji rezultāti tur nogriež finansējumu. Daļa štatu balso vienā dienā, ko sauc par lielo otrdienu, un tā bieži izšķir sacensību vēl pirms lielākā daļa štatu ir balsojuši. Kalendārs un noteikumi mainās no cikla uz ciklu, un tos apstiprina partijas kopā ar štatu iestādēm.
Kāpēc Latvijā priekšvēlēšanu nav
Latvijā Saeimu ievēlē pēc proporcionālās sistēmas piecos vēlēšanu apgabalos, un balso par partiju sarakstiem, nevis par atsevišķiem kandidātiem. Kandidātu sarakstus veido un iesniedz pati partija vai apvienība saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, un iekšējo atlases kārtību nosaka partijas statūti. Tātad funkciju, ko ASV pilda priekšvēlēšanas, Latvijā pilda partijas kongress vai valde.
Vēlētāja ietekme tomēr nav nulle, un tieši te slēpjas Latvijas sistēmas nenovērtētākā iespēja. Balsojot vēlētājs var kandidātiem izvēlētajā sarakstā pielikt plusu vai svītrot vārdu, un šie atzīmējumi maina kandidātu secību sarakstā. Praksē tas nozīmē, ka partijas piedāvāto secību vēlētāji reāli pārkārto un saraksta pēdējie kandidāti dažkārt iekļūst Saeimā, apsteidzot saraksta sākumā liktos.
Lamatas: doma, ka jāreģistrējas vēlēšanām
Amerikāņu prakse, kurā vēlētājam pašam jāreģistrējas un dažkārt jāpiesakās partijai, Latvijā rada lieku nemieru. Latvijā vēlētāju reģistrs tiek uzturēts automātiski uz Iedzīvotāju reģistra pamata, un atsevišķi reģistrēties nav nepieciešams. Piederība partijai balsošanu neietekmē nekādi.
Kas tiešām jāizdara laikus, ir cits: ja vēlaties balsot ārpus savas deklarētās dzīvesvietas apgabala vai ārvalstīs, jāpiesakās attiecīgajai kārtībai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos. Tieši šī termiņa nokavēšana, nevis reģistrācija, ir biežākais iemesls, kāpēc cilvēks vēlēšanu dienā nevar nobalsot tur, kur plānojis.
Skaidra atšķirība: priekšvēlēšanas un iekšējās aptaujas
Latvijā daļa partiju rīko iekšējās balsošanas vai biedru aptaujas par kandidātiem un dēvē tās par priekšvēlēšanām. Tas nav tas pats: šīs balsošanas ir partijas iekšējs pasākums bez juridiskām sekām un bez valsts iestādes uzraudzības, un partija rezultātu var mainīt.
Tests: ja balsojumu organizē un rezultātu apstiprina valsts vēlēšanu iestāde un rezultāts partijai ir saistošs, tās ir īstas priekšvēlēšanas. Ja to organizē partija pati savā sistēmā, tā ir iekšējā aptauja. Latvijā šobrīd visi šādi pasākumi ir otrās kategorijas.
Kur pārbaudīt aktuālo kārtību
Konkrēta štata priekšvēlēšanu noteikumus, termiņus un reģistrācijas kārtību publicē attiecīgā štata sekretāra birojs, jo tieši tā ir iestāde, kas ASV atbild par vēlēšanu organizēšanu. Vienota federāla avota ar visiem noteikumiem nav, un tas pats par sevi ir svarīgākais fakts par ASV vēlēšanu sistēmu.
Latvijas vēlēšanu termiņus, iecirkņu sarakstus, pieteikšanās kārtību un rezultātus publicē Centrālā vēlēšanu komisija, bet normatīvo pamatu var izlasīt portālā likumi.lv. Ja gatavojaties balsot no ārvalstīm, sāciet ar Centrālās vēlēšanu komisijas termiņu kalendāru vismaz mēnesi pirms vēlēšanu dienas.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Ar kādām īpašām problēmām saskaras ASV melnādainie politiķi?Melnādainajiem politiķiem un topošajiem melnādainajiem politiķiem ir vairākas īpašas problēmas viņu sociāli ekonomiskās…
- Cik Amerikas Savienoto Valstu prezidenti bija pirmie gubernatori?Daudzi ASV prezidenti vispirms bija gubernatori, iespējams, pārstāvot cilvēku ticību gubernatora amatam. Ja cilvēks var…
- Cik ASV prezidentu iepriekš bijuši senatori?Septiņpadsmit ASV prezidenti kādā dzīves posmā ir bijuši ASV Senāta locekļi, bet tikai trīs, proti, Vorens Hārdings, Dž…