TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija ASV sausais likums (18. grozījums)?

Īsā atbilde

ASV sausais likums bija Konstitūcijas 18. grozījums, kas no 1920. gada aizliedza alkoholisko dzērienu ražošanu, pārdošanu un pārvadāšanu visā valstī. To atcēla ar 21. grozījumu 1933. gadā, un tas joprojām ir vienīgais ASV konstitūcijas grozījums, kas jebkad pilnībā atcelts.

Grozījums pats par sevi bija īss un vispārīgs. Praktisko saturu tam deva atsevišķs likums, ko pēc tā virzītāja sauc par Volsteda likumu: tieši tas noteica, kurš dzēriens skaitās reibinošs, paredzēja izņēmumus medicīniskam un sakrālam alkoholam un noteica sodus. Tāpēc precīzāk ir runāt par divu dokumentu kopumu, nevis par vienu sauso likumu.

Būtiskākā detaļa, ko lielākā daļa cilvēku nezina: alkohola lietošana un glabāšana mājās aizliegta nebija. Aizliedza ražošanu, pārdošanu un pārvadāšanu. Tas radīja gandrīz absurdu konstrukciju, kurā turīgie pirms aizlieguma spēkā stāšanās legāli piepildīja pagrabus un dzēra visus trīspadsmit gadus, bet tie, kam uzkrājuma nebija, pirka no nelegālajiem tirgotājiem.

Sekas izvērtās tieši pretējas iecerētajām. Izveidojās plašs melnais tirgus, nostiprinājās organizētā noziedzība, kas ieguva gan naudu, gan korupcijas kanālus, un cilvēki saindējās ar rūpniecisko spirtu, kuru valsts pati lika denaturēt ar indīgām vielām. Vienlaikus valsts zaudēja ievērojamus akcīzes ieņēmumus, un tieši šis arguments Lielās depresijas apstākļos izšķīra atcelšanu.

Eiropas paralēles un Latvijas pieeja

ASV nebija vienīgā. Somijā aizliegums pastāvēja no 1919. līdz 1932. gadam un beidzās ar tautas nobalsošanu; Norvēģijā darbojās daļējs aizliegums; Krievijas impērijā aizliegumu ieviesa 1914. gadā līdz ar mobilizāciju. Visos gadījumos rezultāts bija līdzīgs: kontrabanda, mājas ražošana un ieņēmumu zudums.

Latvijā pilnīga alkohola aizlieguma nav bijis nekad. Mūsu pieeja vēsturiski un arī šodien ir regulēšana ar nodokli, licencēm un tirdzniecības ierobežojumiem, nevis aizliegums.

Kā alkoholu regulē Latvijā šodien

Pamatdokuments ir Alkoholisko dzērienu aprites likums. Tas nosaka vecuma ierobežojumu (pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir aizliegts, un pārdevējam šaubu gadījumā ir pienākums prasīt personu apliecinošu dokumentu), tirdzniecības laika ierobežojumus, kas pēdējos gados ir sašaurināti, kā arī reklāmas un izvietojuma prasības veikalos.

Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības licences izsniedz un uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, kas administrē arī akcīzes nodokli. Akcīzes likmes mainās, tāpēc aktuālās vienmēr jāskatās VID publicētajā informācijā, nevis vecākos rakstos. Mājas apstākļos savam patēriņam noteiktos apjomos drīkst darīt alu un vīnu, bet stipro alkoholisko dzērienu ražošana bez licences ir sodāma.

Praktiskas sekas Latvijas ceļotājam ASV

Aizlieguma mantojums ASV nav pagātne. Pēc 1933. gada regulējums atgriezās štatu un pašvaldību rokās, tāpēc joprojām pastāv tā sauktie sausie apriņķi, kuros alkoholu nepārdod vispār vai pārdod tikai atsevišķos veikalos, kā arī sausās svētdienas. Dažos štatos stipros dzērienus tirgo tikai štata kontrolēti veikali.

Otra atšķirība, kas Latvijas ceļotāju pārsteidz visbiežāk: ASV alkoholu drīkst iegādāties un lietot tikai no 21 gada vecuma, un dokumentu prasa arī acīmredzami pieaugušiem cilvēkiem. Latvijas pase der, bet Latvijas autovadītāja apliecību pārdevēji mēdz neatzīt vienkārši tāpēc, ka to nepazīst.

Trīs dokumenti, kas jānošķir

18. grozījums ieviesa aizliegumu, Volsteda likums noteica, kā to piemērot, un 21. grozījums to atcēla, vienlaikus atdodot alkohola regulēšanu štatiem. Tests: ja tekstā runā par soda mēru vai par to, cik procentu spirta skaitās aizliegts, runa ir par Volsteda likumu, nevis par konstitūcijas grozījumu.

Nav arī jājauc atturības kustība ar aizlieguma kustību. Atturība nozīmē mērenību, bet ASV organizācijas, kas sevi sauca par atturības kustību, praksē pieprasīja pilnīgu aizliegumu.

Avoti