ASV pilsonības iegūšana: ko zināt no Latvijas

Naturalizācijas process ASV sākas nevis ar pilsonību, bet ar pastāvīgās uzturēšanās statusu, ko ikdienā sauc par „zaļo karti“. Tikai pēc tam, kad persona šajā statusā ir nodzīvojusi likumā noteikto laiku, tā var iesniegt naturalizācijas pieteikumu. Vispārējā kārtībā gaidīšanas periods ir garāks, savukārt laulātajiem ar ASV pilsoni tas ir īsāks, un abos gadījumos tiek vērtēta ne tikai formālā dzīvesvieta, bet arī faktiskā klātbūtne valstī.

Pieteikumu izskata Pilsonības un imigrācijas dienests (USCIS). Procesā ietilpst biometrijas nodošana, intervija, angļu valodas prasmju pārbaude un jautājumi par ASV valsts iekārtu un vēsturi. Noslēgumā notiek publiska zvēresta ceremonija, un tieši ar to persona kļūst par pilsoni. Latvijas iedzīvotājam pazīstamāks salīdzinājums ir naturalizācija Latvijā, kur pieteikumus pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un kur pārbauda latviešu valodas prasmi, Satversmes pamatnoteikumu, himnas teksta un vēstures zināšanas.

Būtiskā atšķirība ir attieksmē pret dubulto pilsonību. Latvijas Pilsonības likums pieļauj Latvijas pilsonības saglabāšanu vienlaikus ar vairāku valstu, tostarp NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu, pilsonību, un ASV šajā lokā ietilpst. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsonim, kurš naturalizējas ASV, Latvijas pilsonība nezūd automātiski, taču konkrētā situācija jāpārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, jo nosacījumi atšķiras atkarībā no tā, kā un kad pilsonība iegūta.

Praktiski vissmagāk nenovērtētās sekas ir nodokļu sekas. ASV apliek ar nodokli savu pilsoņu ienākumus neatkarīgi no dzīvesvietas, tāpēc ASV pilsonis, kas dzīvo Latvijā, deklarāciju ASV iesniedz arī tad, ja visi ienākumi ir gūti Latvijā un nodoklis jau samaksāts Valsts ieņēmumu dienestam. Papildus pastāv ārvalstu kontu ziņošanas pienākumi, un tieši tāpēc Latvijas bankas, atverot kontu, jautā par nodokļu rezidenci ASV.

Dubultā aplikšana ar nodokli lielākoties tiek novērsta ar nodokļu konvencijas un ārvalstīs samaksātā nodokļa ieskaita mehānismiem, taču deklarēšanas pienākums pats par sevi nepazūd. Šajā jomā ir vērts maksāt nodokļu konsultantam, kas strādā ar ASV deklarācijām, jo kļūda nav vienreizēja: tā atkārtojas ik gadu un var radīt soda naudas. Tāpat imigrācijas jautājumos, ja ir bijuši uzturēšanās pārtraukumi vai administratīvi pārkāpumi, lēmums nav jāpieņem pēc foruma padoma, bet gan kopā ar ASV imigrācijas jurista konsultāciju.

Pieteikuma sagatavošanā svarīga ir dokumentu vēsture, nevis tikai pašreizējā situācija. Jāspēj parādīt visi ceļojumi ārpus valsts, dzīvesvietas un darbavietas attiecīgajā periodā, laulības un šķiršanās dokumenti, kā arī jebkuri kontakti ar tiesībaizsardzības iestādēm. Latvijā izdotiem dokumentiem parasti nepieciešams tulkojums un apliecinājums ar Apostille, ko izsniedz notārs, tāpēc šo soli ir vērts plānot laikus, nevis atstāt uz pieteikuma iesniegšanas nedēļu.