Kas ir ASV Pilsonības diena?

Diena ir veltīta diviem notikumiem vienlaikus. Pirmais ir konstitūcijas parakstīšana Filadelfijā 1787. gada 17. septembrī, ar ko noslēdzās konstitucionālā konvencija. Otrais ir jauno pilsoņu godināšana, tāpēc daudzviet tieši šajā datumā tiek rīkotas naturalizācijas ceremonijas, kurās cilvēki, kas izturējuši naturalizācijas procedūru, nodod uzticības zvērestu un saņem pilsonības apliecinājumu.

Pilsonības dienai bija priekštecis, atsevišķi svētki, kas bija veltīti tieši jaunajiem pilsoņiem. Divdesmitā gadsimta vidū abas atzīmēšanas tradīcijas tika apvienotas vienā datumā, un vēlāk oficiālajā nosaukumā tika iekļauta arī konstitūcijas pieminēšana. Ar 17. septembri sākas arī Konstitūcijas nedēļa, un prezidents parasti izdod proklamāciju, aicinot iestādes un skolas to atzīmēt.

Praktiski svarīgākā šīs dienas sastāvdaļa ir izglītības prasība. Mācību iestādēm, kas saņem federālo finansējumu, šajā datumā jārīko nodarbība vai pasākums par konstitūciju. Tāpēc ASV skolās un augstskolās 17. septembrī notiek lekcijas, debates un konstitūcijas teksta lasījumi. Brīvdiena tā nav: iestādes strādā, un darba devējam nav pienākuma darbiniekus atbrīvot.

Latvijas lasītājam šeit ir jāuzmanās no pārneses. ASV konstitūcijas gadadiena nekādā veidā neattiecas uz Latvijas tiesību sistēmu, un ASV konstitūcijas normas Latvijā nav piemērojamas. Latvijas pamatlikums ir Satversme, kas tika pieņemta 1922. gada 15. februārī un stājās spēkā tā paša gada vēlākajos mēnešos, un Latvijas valsts proklamēšanas diena ir 18. novembris.

Latvijā nav atsevišķas dienas, kas būtu veltīta tieši pilsonības iegūšanai, taču svinīga pilsonības apliecību pasniegšana notiek regulāri, un to organizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Atzīmējamo un svinamo dienu sarakstu nosaka atsevišķs likums, ko Saeima laiku pa laikam papildina, un aktuālais saraksts ir atrodams portālā likumi.lv.

ASV pilsonības iegūšanas kārtība atšķiras no Latvijas arī pēc būtības. Tur darbojas princips, ka pilsonību iegūst ikviens, kas dzimis valsts teritorijā, savukārt Latvijā pilsonību pārsvarā nosaka izcelšanās, tas ir, vecāku piederība valstij. Tāpēc ASV dzimis Latvijas pilsoņu bērns var izrādīties divu valstu pilsonis, un par to vecākiem jāzina jau laikus, jo tam ir nodokļu un dokumentu sekas.

Ceremoniālā puse abās valstīs ir līdzīga: publisks solījums vai zvērests, valsts himna un apliecinoša dokumenta izsniegšana. Atšķirība ir tā, ka ASV ceremonijas tiesiskās sekas iestājas tieši ar zvērestu, bet Latvijā pilsonību piešķir ar atsevišķu lēmumu, un solījuma došana ir procedūras noslēdzošais posms.