Vai ASV pamatiedzīvotājiem ir dubultpilsonība?

Vēsturiski ASV pamatiedzīvotāju statuss bija sadrumstalots: daļa ieguva pilsonību ar līgumiem vai zemes sadales aktiem, daļa nebija pilsoņi vispār. To izlīdzināja 1924. gada likums, ar kuru ASV teritorijā dzimušajiem pamatiedzīvotājiem tika piešķirta ASV pilsonība. Tomēr tiesības balsot štatu vēlēšanās vairākos štatos tika liegtas vēl gadu desmitiem, un tās nostiprinājās tikai 20. gadsimta vidū.

Ciltij piederība ir atsevišķs jautājums. ASV federāli atzītās ciltis pašas nosaka, kas ir to loceklis: parasti pēc izcelsmes saites ar personām vēsturiskajos ciltsrakstos, dažkārt papildus ar prasību par asinsradniecības pakāpi. Tāpēc cilvēks var būt ASV pilsonis ar pamatiedzīvotāju izcelsmi, bet nebūt nevienas cilts loceklis. Tieši šī atšķirība visbiežāk tiek pārprasta: ģenētiskais tests nepiešķir cilts locekļa statusu.

Juridiski ciltis ASV tiesībās tiek raksturotas kā pašpārvaldes vienības ar ierobežotu suverenitāti: tām ir savas pārvaldes institūcijas, savi noteikumi un savas tiesas, bet ārpolitikā un aizsardzībā tās nav patstāvīgas. Tas nozīmē, ka cilts loceklis vienlaikus ir pakļauts gan cilts, gan federālajai jurisdikcijai, savukārt štata jurisdikcija rezervātos ir ierobežota. Tādēļ apzīmējums „dubultpilsonis" ir neprecīzs, kaut arī sadzīvē to mēdz lietot.

Praktiskās sekas ir konkrētas. Cilts loceklis izmanto ASV pasi, jo cilts izdoti dokumenti vispārīgi nav ceļošanas dokumenti starptautiskā apritē. Vienlaikus cilts locekļa statuss var dot piekļuvi cilts pārvaldītiem pakalpojumiem, izglītības un veselības aprūpes programmām un balsstiesībām cilts vēlēšanās. Federālās attiecības ar ciltīm ASV administrē atsevišķa iestāde Iekšlietu departamenta sastāvā.

Latvijas lasītājam šeit ir divas mācības. Pirmā: jēdzieni „pilsonība", „tautība" un „piederība kopienai" ir trīs dažādas lietas, un tos sajaukt nedrīkst ne juridiskā tekstā, ne ziņu tulkojumā. Otrā: ASV risinājums nav piemērs, kas attiecas uz Latviju, jo Latvijā nav teritoriālu vienību ar atsevišķu pilsonību.

Valodas ziņā latviešu tekstos ieteicams lietot apzīmējumu „Amerikas pamatiedzīvotāji" vai „Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji", nevis novecojušo vārdu, kas radies no Kolumba kļūdas par Indiju. Konkrētos gadījumos precīzāk ir nosaukt pašu kopienu: navahi, čeroki, lakotas. Oficiālos ASV dokumentos lieto formulējumu, kas ietver gan kontinentālās ciltis, gan Aļaskas pamatiedzīvotājus, un tulkojumos šo nošķīrumu ir vērts saglabāt, jo no tā ir atkarīgs, kuras programmas un kuri likumi uz personu attiecas.