Kas ir cilšu nācija ASV?

Šīs kārtības izcelsme ir vēsturiska. Ciltis pastāvēja pirms ASV nodibināšanas, un jaunā valsts ar tām slēdza līgumus tāpat kā ar ārvalstīm, atzīstot tām pašpārvaldi apmaiņā pret zemes atdošanu. 19. gadsimta sākumā ASV Augstākā tiesa formulēja, ka ciltis nav ne ārvalstis, ne parastas pavalstu daļas, bet atrodas starpstāvoklī, un šis formulējums lielā mērā nosaka to statusu joprojām. Līgumu slēgšanu vēlāk pārtrauca, bet jau noslēgtie līgumi savu spēku nezaudēja, un tieši uz tiem mūsdienās balstās daudzi tiesu strīdi.

Federāla atzīšana ir izšķirošais jēdziens. Federāli atzītu cilšu ir vairāki simti, un tikai tām ir tiesības uz attiecībām ar federālo valdību, uz atsevišķām programmām un uz pašpārvaldi. Atzīšanu var iegūt ar Kongresa lēmumu vai ar administratīvu procedūru, kura prasa pierādīt nepārtrauktu kopienas un politiskas varas pastāvēšanu ilgā laika posmā, un šis process mēdz ilgt gadu desmitiem. Papildus pastāv ciltis, kuras atzinusi tikai pavalsts, un to tiesības ir ievērojami šaurākas.

Pašpārvalde ir reāla, nevis simboliska. Cilšu nācijām ir savas konstitūcijas, vēlētas valdības, savi likumi, tiesas un bieži arī sava policija, un tās pašas nosaka, kas ir to loceklis. Tās var iekasēt nodokļus savā teritorijā, regulēt uzņēmējdarbību un slēgt līgumus ar pavalstīm. Federālā uzraudzība un daļa pakalpojumu ir Iekšlietu departamenta Indiāņu lietu biroja pārziņā, un atsevišķa federāla iestāde nodrošina veselības aprūpi.

Vissarežģītākā joma ir jurisdikcija. Tas, kura tiesa izskata lietu rezervāta teritorijā, ir atkarīgs no nozieguma smaguma, no tā, vai apsūdzētais un cietušais ir cilts locekļi, un no tā, vai konkrētajā pavalstī spēkā ir īpašs federāls regulējums par jurisdikcijas nodošanu. Cilšu tiesu krimināltiesiskā vara pār personām, kas nav cilts locekļi, ir stipri ierobežota, un to vairākkārt precizējusi gan ASV Augstākā tiesa, gan Kongress. Rezultātā vienā un tajā pašā vietā notikušas divas līdzīgas lietas var nonākt pavisam dažādās tiesās.

Ekonomiskā puse bieži nonāk ziņās azartspēļu dēļ. 20. gadsimta beigās pieņemtais federālais regulējums ļāva ciltīm rīkot azartspēles savā teritorijā saskaņā ar vienošanos ar pavalsti, un daļai cilšu tas kļuva par nozīmīgu ieņēmumu avotu, ko novirza izglītībai, veselības aprūpei un infrastruktūrai. Tomēr šis ieguvums ir ļoti nevienmērīgs: liela daļa cilšu atrodas tālu no lielām pilsētām, un nabadzības un bezdarba rādītāji rezervātos joprojām ir vieni no augstākajiem valstī.