TJG Online
Savienotās Valstis

Ar ko ASV senators atšķiras no pārstāvja?

Īsā atbilde

ASV Kongresam ir divas palātas: Senātā katram štatam ir divi senatori ar sešu gadu pilnvaru laiku, bet Pārstāvju palātā vietu skaits atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita un deputātus vēl uz diviem gadiem. Latvijā šāda dalījuma nav, jo Saeima ir vienpalātas parlaments.

Senāts ir veidots pēc vienlīdzības starp štatiem: gan lielākais, gan mazākais štats sūta divus senatorus, tāpēc mazu štatu ietekme tur ir nesamērīgi liela salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu. Pārstāvju palāta ir veidota pēc iedzīvotāju skaita, un vietu sadalījums starp štatiem tiek pārrēķināts pēc katras desmitgades tautas skaitīšanas. Šī divējādība bija apzināts kompromiss valsts dibināšanas laikā starp lielajiem un mazajiem štatiem.

Atšķiras arī pilnvaru termiņi un vēlēšanu ritms. Senatoru ievēl uz sešiem gadiem, un ik pēc diviem gadiem pārvēl aptuveni trešdaļu Senāta, tāpēc palāta nekad netiek nomainīta pilnībā. Pārstāvju palātu pārvēl visu uzreiz ik pēc diviem gadiem, tāpēc tā daudz straujāk atspoguļo sabiedrības noskaņojuma maiņas. Tieši šī iemesla dēļ ASV politikā bieži runā par vidustermiņa vēlēšanām, kurās prezidenta partija mēdz zaudēt vietas.

Pilnvaras nav vienādas. Senāts apstiprina prezidenta izvirzītos ministrus, vēstniekus un tiesnešus, tostarp Augstākās tiesas tiesnešus, un ar kvalificētu vairākumu ratificē starptautiskos līgumus. Pārstāvju palātai ir pirmtiesības uz likumprojektiem par valsts ieņēmumiem, un tā izvirza apsūdzību amatpersonu atstādināšanas procesā, ko pēc tam izskata Senāts. Likums, lai stātos spēkā, jāpieņem abām palātām vienādā redakcijā.

Kandidātiem izvirzītas atšķirīgas prasības: senatoram jābūt vecākam un ilgāku laiku ASV pilsonim nekā Pārstāvju palātas loceklim, un abos gadījumos jādzīvo tajā štatā, no kura kandidē. Pārstāvis pārstāv konkrētu vēlēšanu apgabalu štata iekšienē, tāpēc viņa ikdiena ir daudz ciešāk saistīta ar vietējiem jautājumiem, kamēr senators pārstāv visu štatu un biežāk nodarbojas ar valsts mēroga tematiem.

Latvijas lasītājam būtiskākā atšķirība ir pati parlamenta uzbūve. Saeima ir vienpalātas parlaments ar simt deputātiem, kurus ievēl uz četriem gadiem proporcionālās vēlēšanās piecos vēlēšanu apgabalos, un mandātus sadala starp partiju sarakstiem, kas pārvarējuši likumā noteikto barjeru. Deputātu ievēl no apgabala, bet viņš pārstāv visu valsti, un otras palātas, kas varētu Saeimas lēmumu bloķēt, Latvijā nav.

Atšķiras arī attiecības ar valdību. ASV prezidentu vēl atsevišķi no Kongresa, un viņš var nākt no citas partijas nekā palātu vairākums. Latvijā Ministru kabinets veidojas no Saeimas vairākuma un ir tai atbildīgs, tāpēc valdība bez parlamenta uzticības nepastāv. Valsts prezidentu Latvijā ievēl Saeima, un viņa pilnvaras ir daudz šaurākas nekā ASV prezidentam, kas vienlaikus ir arī izpildvaras vadītājs.

Kāpēc ASV vēlēšanu rezultāti bieži izskatās pretrunīgi

Tā kā Senātā katram štatam ir vienāds vietu skaits, partija var iegūt Senāta vairākumu, saņemot mazāk balsu kopumā. Pārstāvju palātā savukārt nozīme ir apgabalu robežām, kuras pārzīmē štati, un tieši tāpēc ASV politikā tik daudz strīdu ir par apgabalu robežu vilkšanu.

Latvijā mandātu sadala proporcionāli iegūtajām balsīm, tāpēc šādas nesakritības starp balsu un vietu skaitu ir daudz mazākas. Toties proporcionālā sistēma rada citu sekas: valdības gandrīz vienmēr ir koalīcijas, un politiskā vienošanās notiek pēc vēlēšanām, nevis pirms tām.

Kur sekot līdzi faktiem

ASV likumprojektu gaitu, balsojumus un komiteju sastāvus var izsekot Kongresa oficiālajā datubāzē, kas ir publiska un bezmaksas. Latvijā tam pašam mērķim kalpo Saeimas mājaslapa, kurā pieejami likumprojekti, deputātu balsojumi un komisiju sēžu materiāli.

Lasot ziņas par ASV politiku, atcerieties, ka ASV lēmumi Latvijā nerada tiesības vai pienākumus un ka daudzi jautājumi, kas tur ir štatu kompetencē, Latvijā tiek risināti vienā valsts mēroga likumā.

Kur reāli top lēmumi

Abās palātās galvenais darbs notiek komitejās, kuras sagatavo likumprojektus un uzklausa amatpersonas. Komitejas priekšsēdētāja ietekme uz to, vai likumprojekts vispār nonāk līdz balsojumam, bieži ir lielāka nekā atsevišķa deputāta balss zālē, un tieši tāpēc ASV politikā tik svarīgs ir jautājums par to, kura partija kontrolē palātu.

Saeimā tam atbilst komisiju sistēma: likumprojektu skata trijos lasījumos, un starp tiem to apstrādā atbildīgā komisija. Atšķirība ir tā, ka Latvijā valdība un parlamenta vairākums darbojas kopā, tāpēc valdības iesniegtu likumprojektu ceļš parasti ir paredzamāks nekā ASV.

Avoti