Vai ASV prezidents var kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi?

Latvijā līdzīga apvienošana vienlaikus nav iespējama. Satversme noteic, ka Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu, un likums „Par tiesu varu" nosaka tiesnešiem stingrus nesavienojamības ierobežojumus, tostarp ar politisku darbību. Secīgi divus amatus teorētiski aizliegts nav, bet praksē to padara maz ticamu iecelšanas kārtība: tiesnešus amatā apstiprina Saeima, un kandidātu vērtēšanā iesaistīta Tieslietu padome un kvalifikācijas prasības.

Latvijā ir noticis pretējais un daudz interesantākais gadījums: Egils Levits pirms ievēlēšanas par Valsts prezidentu 2019. gadā bija ilggadējs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis un vēl agrāk strādājis Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tātad Latvijā secība bija apgriezta, proti, vispirms tiesnesis, tad valsts galva.

No tā izriet praktiska mācība par abām sistēmām. ASV augstākais tiesnesis ir politiski izvirzīts uz mūžu, tāpēc iecelšana ir politisks notikums. Latvijā tiesneša ceļš ir profesionāls un kvalifikācijas pārbaudīts, tāpēc politiska karjera pirms tiesneša amata drīzāk traucē nekā palīdz.

Šeit rodas visbiežākais pārpratums. ASV Augstākā tiesa vienlaikus ir gan augstākā apelācijas instance, gan konstitucionālās kontroles tiesa. Latvijā šīs divas funkcijas ir sadalītas: Augstākā tiesa ir kasācijas instance civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, savukārt par tiesību normas atbilstību Satversmei lemj Satversmes tiesa.

Tests lasītājam ir viens jautājums. Ja strīds ir par to, vai zemākās instances tiesa pareizi piemēroja likumu, Latvijā tā ir Augstākā tiesa. Ja jautājums ir, vai pats likums atbilst Satversmei, tā ir Satversmes tiesa. ASV abos gadījumos atbilde būtu viena un tā pati tiesa.

Atšķiras arī pilnvaru termiņš. ASV federālie tiesneši tiek iecelti uz mūžu, kamēr paši neaiziet vai netiek atcelti impīčmenta kārtībā. Latvijā Satversmes tiesas tiesnesim ir noteikts pilnvaru termiņš, un vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem darbojas amata vecuma ierobežojums.

Daudzi domā, ka ASV prezidents tiesnesi vienkārši ieceļ. Prezidents tikai izvirza, un iecelšana notiek tikai pēc Senāta apstiprinājuma. Vēsturē ir bijuši gadījumi, kad Senāts kandidatūru noraidīja vai par to vispār nebalsoja, un tad vieta palika brīva.

Otrs pārpratums ir par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Viņu neievēlē paši tiesneši. Priekšsēdētāju izvirza un apstiprina atsevišķi, tieši šai vietai, tāpēc cilvēks var kļūt par priekšsēdētāju, nekad iepriekš tiesā nestrādājot. Tieši tā notika ar Taftu.

Par Taftu apritē ir vairāki apgalvojumi, kas dzīvo pārstāstos un ko oriģinālos avotos apstiprināt neizdodas, tostarp detaļas par viņa amatiem Tieslietu departamentā un anekdotes par viņa svaru. Ja jums vajadzīgs pārbaudīts fakts, jāskatās Augstākās tiesas un ASV Kongresa bibliotēkas publicētie biogrāfiskie materiāli, nevis populāri saraksti.

Droši apstiprināmais kodols ir īss: viens cilvēks, divi amati, prezidentūra 1909. līdz 1913. gads, Augstākās tiesas priekšsēdētājs 1921. līdz 1930. gads. Viss pārējais jāpārbauda atsevišķi.