Kas bija ASV Atomenerģijas komisija un kāpēc to likvidēja?

Secinājums, pie kura ASV nonāca sāpīgā ceļā, Eiropā šodien ir juridiska prasība. ES kodoldrošības regulējums, proti, Padomes direktīva 2009/71/Euratom, prasa, lai dalībvalstī būtu kompetenta uzraudzības iestāde, kas funkcionāli nodalīta no jebkuras struktūras, kura veicina kodolenerģijas izmantošanu. Citiem vārdiem, tas, kas pārbauda, nedrīkst būt tas pats, kas pārdod.

Šis princips nav ierobežots ar kodoljomu. Tā pati loģika darbojas pārtikas uzraudzībā, zāļu reģistrācijā, finanšu tirgū un būvniecībā. Ja kādā nozarē redzat, ka attīstītājs un uzraugs ir viena iestāde, tā ir sistēmiska riska pazīme neatkarīgi no tā, cik godprātīgi tur strādā cilvēki.

Latvijā atomelektrostacijas nav, taču kodoljoma nav svešs jautājums. Radiācijas drošību un kodoldrošību uzrauga Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, kas izsniedz licences darbam ar jonizējošā starojuma avotiem, tostarp slimnīcām, rūpniecībai un zinātnei. Latvija kā ES dalībvalsts ir arī Euratom līguma dalībniece un sadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru.

Latvijā ir bijis savs pētnieciskais kodolreaktors Salaspilī, kas darbojās no 1961. gada līdz 1998. gadam un pēc tam tika slēgts. Tā demontāža un teritorijas sakārtošana ir ilgstošs, tehniski sarežģīts un dārgs process, kas turpinās gadu desmitiem pēc reaktora apstādināšanas. Radioaktīvos atkritumus Latvijā glabā speciāli izveidotā glabātavā „Radons" Baldones apkārtnē, kas atrodas valsts uzņēmuma pārziņā.

Tā ir viena no šīs tēmas mazāk uzskatāmajām patiesībām: kodoliekārtas izmaksas nebeidzas ar tās slēgšanu. Slēgšana, demontāža un atkritumu uzraudzība maksā gadu desmitiem, un šie izdevumi jāplāno jau pirms iekārtas uzbūvēšanas.

Visbiežāk ASV Atomenerģijas komisiju jauc ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru. Tās ir pavisam dažādas lietas: pirmā bija vienas valsts iestāde, kas pastāvēja līdz 1974. gadam, otrā ir ANO sistēmas starptautiska organizācija Vīnē, kas darbojas šodien un veic drošības kontroles dalībvalstīs.

Otrs sajaukums ir ar Manhetenas projektu. Projekts bija kara laika ieroču izstrādes programma militārā vadībā, komisija bija pēckara civilā pārvaldes struktūra, kas šo mantojumu pārņēma. Tests ir laiks un vadība: līdz 1946. gadam armija, pēc tam civilā komisija.

Trešais, kas jāpatur prātā, lasot vecākus tekstus: pēc 1974. gada saīsinājums AEC vairs neapzīmē nevienu pastāvošu iestādi. Ja mūsdienu tekstā redzat atsauci uz ASV Atomenerģijas komisiju kā uz darbojošos iestādi, avots ir vai nu novecojis, vai nepārbaudīts.

Vēsturiskie komisijas dokumenti ir ASV Nacionālā arhīva un Enerģētikas departamenta vēstures krājumos, un daļa agrāk slepenā materiāla par izmēģinājumiem un radiācijas pētījumiem ir atslepenota. Par pašreizējām uzraudzības prasībām ASV jāskatās Kodolregulēšanas komisijas materiāli.

Par radiācijas drošību Latvijā, tostarp par mērījumu datiem un licencēšanas prasībām, konkrēti jautājumi jāuzdod Valsts vides dienestam. Individuālos gadījumos, piemēram, par darbu ar starojuma avotiem vai par mājas radona līmeni, vajadzīgs sertificēts speciālists, nevis vispārīgs raksts.