TJG Online
Savienotās Valstis

Kā darbojas ASV Augstākā tiesa?

Īsā atbilde

ASV Augstākā tiesa ir federālās tiesu varas augstākā instance ar deviņiem tiesnešiem, kurus izvirza prezidents un apstiprina Senāts, un kuri amatā paliek uz mūžu. Tās galvenais spēks ir tiesības atzīt likumu par neatbilstošu Konstitūcijai, un šīs tiesības nav ierakstītas pašā Konstitūcijā, bet radušās no tiesas 1803. gada sprieduma.

Tiesnešu skaitu nosaka Kongress ar likumu, nevis Konstitūcija, un vēsturē tas ir mainīts. Mūsdienās to ir deviņi: priekšsēdētājs un astoņi tiesneši. Nomaiņa notiek tikai tad, kad kāds atkāpjas vai nomirst, tāpēc katra vakance ASV ir liels politisks notikums: viens iecelšanas lēmums var ietekmēt tiesas nostāju gadu desmitiem.

Tiesa lielāko daļu lietu izvēlas pati. Puse, kas zaudējusi zemākā instancē, iesniedz lūgumu izskatīt lietu, un tiesa gadā saņem tūkstošiem šādu lūgumu, bet pieņem tikai nelielu daļu. Lietu pieņem, ja tam piekrīt četri tiesneši. Atlases kritērijs parasti nav tas, ka spriedums ir netaisns, bet tas, ka apelācijas tiesas dažādos apgabalos vienu un to pašu normu piemēro pretrunīgi.

Sēde ir īsa: mutvārdu debatēs katrai pusei parasti ir aptuveni pusstunda, kuras laikā tiesneši pārtrauc ar jautājumiem. Lēmumu pieņem ar balsu vairākumu, un spriedumā publicē gan vairākuma pamatojumu, gan atsevišķās domas. Tieši atsevišķās domas bieži kļūst par nākamo desmitgažu juridisko argumentu avotu.

Tiesas spriedumi veido saistošu precedentu visām ASV tiesām. Mainīt to var vai nu pati tiesa, atkāpjoties no agrākā precedenta, vai Konstitūcijas grozījums, kas ASV ir ļoti smagnējs process.

Kā tas izskatās Latvijā

Latvijā šīs funkcijas ir sadalītas starp divām tiesām. Augstākā tiesa jeb Senāts ir kasācijas instance: tā pārbauda, vai zemākās tiesas pareizi piemērojušas tiesību normas, un nepārvērtē faktus un pierādījumus. Tā darbojas departamentos pēc lietu veida, proti, civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu.

Konstitucionalitāti vērtē atsevišķa Satversmes tiesa. Tās tiesnešus apstiprina Saeima pēc deputātu grupas, Ministru kabineta un Augstākās tiesas plēnuma izvirzījuma, un viņi strādā noteiktu pilnvaru termiņu, nevis uz mūžu. Būtiskākais praktiskais nopelns ir konstitucionālā sūdzība: privātpersona, kas izsmēlusi citas iespējas, var vērsties tieši Satversmes tiesā par normu, kas aizskar viņas pamattiesības. ASV atsevišķas šādas procedūras nav, jo tur normu atbilstību Konstitūcijai vērtē parastā tiesvedībā jebkura tiesa.

Ko ar ko jauc visbiežāk

Latvijā regulāri sajauc trīs tiesas, kurām nav nekāda sakara savā starpā: Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā, kas izskata sūdzības pret valsti par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem, Eiropas Savienības Tiesu Luksemburgā, kas interpretē ES tiesības, un Satversmes tiesu Rīgā.

Tests: ja jautājums ir par ES regulas vai direktīvas nozīmi, tā ir Luksemburga, un vērsties tur var nacionālā tiesa, nevis pats cilvēks; ja par valsts pieļautu cilvēktiesību pārkāpumu pēc visu nacionālo līdzekļu izsmelšanas, tā ir Strasbūra; ja par Latvijas normas atbilstību Satversmei, tā ir Satversmes tiesa.

Otrs sajaukums ir domāt, ka ASV Augstākās tiesas spriedumi kaut ko nozīmē Latvijas tiesā. Tie ir ārvalsts tiesas nolēmumi un šeit nav saistoši; tos var citēt kā argumentu, ne kā tiesību avotu.

Kļūda ar praktiskām sekām

Cilvēki bieži domā, ka „augstākā instance” nozīmē vēl vienu pilnu lietas izskatīšanu. Latvijā tas nav tā: kasācijā Senāts vērtē tiesību piemērošanu, nevis to, vai liecinieks meloja. Ja pārsūdzībā uzskaita tikai faktus, kasācijas sūdzību var atteikties pieņemt, un lieta beidzas.

Otrs klupšanas akmens ir termiņi. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir īss un tiek skaitīts no sprieduma pieejamības, un nokavējums parasti nav atjaunojams. Kasācijas sūdzības sagatavošana ir darbs zvērinātam advokātam, un vairumā gadījumu likums to arī prasa.

Ierobežojumi

Šis ir vispārīgs sistēmas apraksts, nevis juridisks padoms konkrētā lietā. Procesuālās detaļas nosaka Civilprocesa, Kriminālprocesa un Administratīvā procesa likums, un tie tiek grozīti.

Aktuālo tiesu praksi un nolēmumu tekstus Latvijā publicē Augstākā tiesa un Satversmes tiesa savās mājaslapās, un tie ir brīvi pieejami, ieskaitot judikatūras apkopojumus.

Avoti