Vai ASV bijis vairāk demokrātu vai republikāņu prezidentu?

Pirmie ASV prezidenti partiju sistēmā, kādu pazīstam šodien, neiederas. Džordžs Vašingtons partiju piederību noraidīja principiāli, viņam sekoja federālisti un pēc tam demokrātiskie republikāņi, kas bija pavisam cita organizācija nekā mūsdienu Republikāņu partija. Mūsdienu Demokrātiskā partija izauga no Endrjū Džeksona atbalstītāju kustības 19. gadsimta divdesmito gadu beigās, savukārt Republikāņu partija tika dibināta 1854. gadā kā verdzības izplešanās pretinieku apvienība, un tās pirmais prezidents bija Abrahams Linkolns.

Skaitīšana nav tik vienkārša, kā šķiet, tāpēc dažādos avotos var sastapt nedaudz atšķirīgus skaitļus. Endrjū Džonsons bija demokrāts, bet 1864. gadā tika ievēlēts par viceprezidentu kopīgā Nacionālās savienības sarakstā ar Linkolnu, tāpēc viņu mēdz pieskaitīt dažādi. Grovers Klīvlends amatā bija divas reizes ar pārtraukumu, tāpēc viņš tiek skaitīts gan kā divdesmit otrais, gan kā divdesmit ceturtais prezidents. Tieši šī iemesla dēļ prezidentūru kārtas numurs ir lielāks nekā cilvēku skaits, kuri šo amatu ieņēmuši.

Skaitliskais pārsvars nozīmē mazāk nekā tas, kā partiju dominance sadalījusies laikā. No Linkolna ievēlēšanas līdz Lielajai depresijai republikāņi Balto namu kontrolēja gandrīz nepārtraukti, un izņēmumi bija vien Klīvlends un Vudro Vilsons. Pēc 1932. gada sekoja demokrātu periods ar Franklinu Rūzveltu, kurš tika ievēlēts četras reizes, un viņa pēctečiem, ko pārtrauca tikai Dvaits Eizenhauers. Kopš sešdesmito gadu beigām abas partijas Balto namu ir mainījušas samērā regulāri.

Partiju saturs šajā laikā ir mainījies līdz nepazīšanai. 19. gadsimtā tieši republikāņi bija verdzības atcelšanas un federālās varas nostiprināšanas partija, bet demokrātu atbalsts balstījās dienvidu štatos. 20. gadsimta vidū, pēc pilsonisko tiesību tiesību aktu pieņemšanas, dienvidu vēlētāju atbalsts pakāpeniski pārgāja republikāņiem, bet lielo pilsētu un mazākumtautību atbalsts demokrātiem. Tāpēc partijas nosaukuma pārnešana no viena gadsimta uz citu ir maldinoša.

Prezidenta ievēlēšanas kārtība arī izskaidro, kāpēc skaitliskā uzvara vēlēšanās un vairākums vēlētāju balsīs ne vienmēr sakrīt. ASV prezidentu ievēl elektoru kolēģija, kurā katram štatam ir noteikts balsu skaits un lielākā daļa štatu visas savas balsis piešķir vietējam uzvarētājam. Vēsturē vairākkārt uzvarējis kandidāts, kurš valstī kopumā saņēma mazāk balsu nekā pretinieks. Vēlēšanas notiek reizi četros gados, un viens cilvēks amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus.

Tikpat svarīgi ir tas, ka prezidenta partija vēl neko nepasaka par reālo varu Vašingtonā. ASV likumus pieņem Kongress, un bieži gadās, ka prezidentam ir viena partija, bet vairākums Pārstāvju palātā vai Senātā otrai. Šādā situācijā prezidents daudz ko īsteno ar izpildrīkojumiem, kurus nākamais prezidents var atcelt, un budžeta strīdi noved pie valsts iestāžu darba apturēšanas. Tāpēc prezidentu skaitīšana pa partijām ir vairāk vēstures statistika nekā politikas skaidrojums.