Ko nozīmē sauklis „Atcerieties Meinu“?
Īsā atbilde
Tas ir 1898. gada ASV propagandas sauklis, kas radās pēc kara kuģa „Maine“ sprādziena Havanas ostā, kurā gāja bojā ap divi simti sešdesmit jūrnieku. Sauklis vainu bez pierādījumiem piedēvēja Spānijai un palīdzēja ASV sabiedrību noskaņot par labu karam, kaut arī sprādziena cēlonis nekad nav ticis pierādīts.
Kuģis Havanā atradās tāpēc, ka Kubā gāja vaļā sacelšanās pret Spāniju un Vašingtona vēlējās demonstrēt klātbūtni un aizsargāt savus pilsoņus. Sprādziens notika 1898. gada februārī, un jau pēc dažām dienām preses virsraksti runāja par Spānijas sarīkotu diversiju, lai gan izmeklēšana vēl tikai sākās. Pilnā saukļa versija ASV presē skanēja aptuveni tā: atcerieties „Meinu“, elle lai rij Spāniju.
Sauklim pamatu deva tā dēvētā dzeltenā prese, pirmām kārtām Viljama Rendolfa Hērsta un Džozefa Pulicera laikrakstu konkurence Ņujorkā. Tirāžas cīņā emocionāls virsraksts bija vērtīgāks par pārbaudītu faktu, un abas redakcijas šo notikumu izmantoja maksimāli. Tas nav vienīgais kara cēlonis, bet tas noteica, cik ātri un cik vienbalsīgi sabiedrība karu atbalstīja.
Karš ilga dažus mēnešus un beidzās ar Spānijas sakāvi. Spānija zaudēja kontroli pār Kubu un nodeva ASV Puertoriko, Guamu un Filipīnas, ar ko Amerikas Savienotās Valstis pirmoreiz kļuva par aizjūras teritoriju valdītāju. Tas ir šā saukļa reālais rezultāts: ne tik daudz taisnība par sprādzienu, cik jauna lielvara Klusajā okeānā.
Par pašu sprādzienu vēlākās ASV flotes ekspertīzes nonāca pie atšķirīgiem secinājumiem, un 20. gadsimta otrajā pusē veiktā tehniskā analīze par visticamāko atzina iekšēju cēloni, proti, ogļu bunkura aizdegšanos blakus munīcijas nodalījumam. Pilnīgas skaidrības nav līdz šai dienai, jo vraks ir izcelts un pēc tam nogremdēts jūrā.
Kāpēc šis stāsts interesē Latvijas lasītāju
Ne tāpēc, ka tas mums kaut ko uzliktu par pienākumu, bet tāpēc, ka tā ir pilnīgi skaidri nolasāma casus belli mehānika: notikums ar neskaidru cēloni, ātra vainas piedēvēšana un sauklis, kas ieņem vietu, pirms izmeklēšana ir beigusies.
Baltijas vēsturē ir tuvi paraugi. 1939. gada novembrī PSRS paziņoja, ka Somija apšaudījusi padomju karavīrus pie Mainilas ciema, un izmantoja to par iemeslu Ziemas karam; mūsdienu vēsturnieki šo apšaudi uzskata par pašu padomju pusi sarīkotu. 1940. gada 15. jūnijā, dažas dienas pirms ultimāta Latvijai, padomju spēki uzbruka Latvijas robežsardzes postenim Masļenkos, nogalinot robežsargus un civiliedzīvotājus. Abos gadījumos saukļa loģika ir tā pati, kas 1898. gadā.
Skaidra atšķirība: „Meina“ un „Mainila“
Latviski šie divi vārdi skan gandrīz vienādi un tiek jaukti. Tests ir vienkāršs: „Maine“ ir ASV kara kuģis, kas uzsprāga Havanas ostā 1898. gadā, un tur cēlonis joprojām ir strīdīgs; Mainila ir ciems uz Somijas robežas, kur 1939. gadā notika apšaude, un tur strīda gandrīz vairs nav, jo pati PSRS vēlāk no apsūdzības faktiski atteicās.
Trešais bieži pievilktais piemērs, Tonkinas līča incidents 1964. gadā, atšķiras vēlreiz: tur notikums bija, bet tā apjoms tika pārspīlēts, lai iegūtu kongresa pilnvarojumu.
Slazds
Visbiežākā kļūda ir saukli lasīt kā faktu apgalvojumu par sprādziena cēloni. Tas nekad tāds nebija: tas ir aicinājums rīkoties, kas jau satur atbildi uz vēl neizmeklētu jautājumu. Kļūda maksā dārgi, jo, to atkārtojot, cilvēks savā argumentācijā par vēsturiskas vainas jautājumu iebūvē propagandas tēzi un pēc tam ir spiests to aizstāvēt.
Otra kļūda ir pretējā galējība: no tā, ka Spānijas vaina nav pierādīta, nesecinās, ka spāņi bija nevainīgi visā pārējā. Kubas sacelšanās apspiešanā tika izmantotas koncentrācijas nometnes civiliedzīvotājiem, un tas ir atsevišķs, dokumentēts fakts.
Kā šo pārbaudīt mūsdienu ziņās
Noderīgi trīs jautājumi: vai cēlonis ir konstatēts vai tikai piedēvēts; kas iegūst no tā, ka vainīgais tiek nosaukts tieši tagad; un vai sauklis parādījās pirms vai pēc izmeklēšanas rezultātiem. Ja sauklis ir agrāks par secinājumu, tas ir politisks instruments, nevis ziņa.