Lielākā daļa ārstu un laktācijas konsultantu iesaka mātēm ar mazu piena daudzumu un mātēm ar adoptētiem vai surogātzīdaiņiem lietot metoklopramīdu zīdīšanas laikā. Vairāki veiktie pētījumi ir pierādījuši ievērojamu palielinātu piena daudzumu un panākumus laktācijas izraisīšanā, lietojot šīs zāles. Lai gan ne katrs veselības aprūpes speciālists uzskata, ka metoklopramīda lietošana zīdīšanas laikā patiešām ir efektīva, vispārējs uzskats ir tāds, ka tas ir noderīgi, lai palielinātu prolaktīna hormona līmeni organismā, kas savukārt veicina piena piegādi.
Metoklopramīda lietošana zīdīšanas laikā palīdz atbrīvot prolaktīnu, kas ir būtisks piena ražošanas hormons. Metoklopramīda efektīvai lietošanai laktācijas laikā nav noteiktas devas; tomēr parastā deva parasti ir 10 mg divas līdz trīs reizes dienā. Ir ieteicams atšķirt no zāļu lietošanas, lai atvieglotu jebkādas metoklopramīda blakusparādības un palīdzētu organismam pielāgoties piena piegādes turpināšanai bez tā. Metoklopramīda blakusparādības ir nogurums, galvassāpes un trauksme, bet galvenās bažas rada smagas depresijas iespējamība. Lai gan depresija ir visizplatītākā blakusparādība mātēm, kuras lieto šīs zāles, tā parasti izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Lielākā daļa laktācijas konsultantu, pediatru un ārstu uzskata, ka metoklopramīda lietošana zīdīšanas laikā ir vismaz zināma. Daudzi pētījumi, tostarp tie, ko atzinusi Amerikas Pediatrijas akadēmija, ir parādījuši ievērojamu piena piegādes un piena piegādes palielināšanos. Veiktais pētījums parādīja, ka metoklopramīds ievērojami palielināja piegādi sievietēm ar priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un sievietēm ar hormonāliem traucējumiem, piemēram, policistisko olnīcu sindromu (PCOS), kas kavē piegādi. Pozitīvus rezultātus redzēja arī sievietes, kurām iepriekš nebija piena piegādes, piemēram, adoptētājām.
Metoklopramīdu bieži lieto sievietes, kuras vairs vai nekad nav izlaidušas prolaktīnu. Šīs sievietes parasti ir dzemdējušas, bet sākotnēji nav barojušas bērnu ar krūti un zaudējušas savu piegādi, vai arī viņas var būt adoptējušas bērnus vai bijusi surogātgrūtniecība. Metoklopramīds mudina smadzenes atbrīvot prolaktīnu, un, kombinējot to ar biežu sūknēšanu un barošanu, parasti tiek nodrošināta barošana. Citas zāles var ievadīt kopā ar metoklopramīdu zīdīšanas laikā, bet parasti pēc pārrunām ar veselības aprūpes speciālistiem un laktācijas speciālistiem.
Daži ārsti, pediatri un laktācijas konsultanti neuzskata, ka metoklopramīda lietošana laktācijas periodā ir izdevīga sievietei, kura vēlas nodrošināt vai palielināt piena piegādi. Saskaņā ar dažiem pētījumiem sievietēm ar zemu piena daudzumu, kuras nespēja palielināt piena daudzumu ar profesionāļu palīdzību un biežu barošanu, pēc metoklopramīda lietošanas netika novērots nozīmīgs piena pieaugums. Tomēr šajos pētījumos netika atzīmēta zāļu efektivitāte piena piegādes radīšanā sievietēm, kuras vēl neražo pienu.