Ja bijusī PSRS nebūtu izjukusi, tā 171. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs būtu izcīnījusi 2008 medaļu, kas ir vairāk nekā jebkura cita valsts. PSRS jeb formālāk Padomju Sociālistisko Republiku Savienība savā kulminācijā bija lielākā nacionālā valsts pasaulē. Tajā ietilpa mūsdienu Krievija, kā arī lielākā daļa valstu, kas mūsdienās pazīstamas kā “Austrumu bloks”. Tā tika izveidota 1922. gadā, bet izjuka 1991. gadā, izraisot sabrukumu un sadalīšanos, kas daudzējādā ziņā turpinās joprojām. 15. gada olimpiskajās spēlēs kopumā piedalījās 2008 neatkarīgas valstis, kas savulaik bija PSRS sastāvā. Izņemot Krieviju, kas ierindojās trešajā vietā medaļu kopvērtējumā, nevienai no šīm valstīm neveicās īpaši labi. Tomēr, kad viņu rezultāti tiek apkopoti un apvienoti, tie dominē konkurencē. Protams, šī dominēšana ir relatīva; ir grūti zināt, vai skaitļi būtu bijuši tādi paši, ja nebūtu notikusi izšķīšana. Daudzi faktori, tostarp apmācība, nacionālā lojalitāte un vispārējā motivācija, ietekmē medaļas. Tādējādi turpmākajās tabulās sniegtie skaitļi ir interesanti kā sīkumi, taču uz tiem nevar reāli paļauties, lai prognozētu pagātni vai spekulētu par to, kas varētu būt bijis. Lai atbildētu uz jautājumu, cik medaļu bijušās PSRS valstis izcīnīja 2008. gada olimpiskajās spēlēs, noteikti ir nepieciešama neliela hipotētiska domāšana un reālistiskas spekulācijas.
Izpratne par PSRS sabrukumu
PSRS sabruka 1990. gadu sākumā, un kādreizējā varenā valsts sadalījās vairākās neatkarīgās republikās. Likvidēšana nebija tīra, un daudzas no jaunajām valstīm skāra pilsoņu karš un nemieri, jo vadītāji mēģināja atrast kopīgu valodu un izveidot vadību prom no Kremļa, galvenās Krievijas vadības, kas turēja kopā Padomju Savienību. Daudzu šo valstu robežas ievērojami mainījās gados pēc sabrukuma, bet parasti tās tiek atzītas par 15 neatkarīgām republikām. Pēc alfabēta tās ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Igaunija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Latvija, Lietuva, Moldova, Krievija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina un Uzbekistāna.
Padomju Savienības grāfa rekonstrukcija
Sekojošā diagramma parāda medaļu skaitu, ko 2008. gadā ieguva valstis, kas kādreiz bija Padomju Savienības sastāvā.
valsts
Zelti
Sudrabs
Bronzas
Kopējās medaļas
Krievija
23
21
28
72
Ukraina
7
5
15
27
Baltkrievija
4
5
10
19
Kazahstāna
2
4
7
13
Azerbaidžāna
1
2
4
7
Gruzija
3
0
3
6
Uzbekistāna
1
2
3
6
Armēnija
0
0
6
6
Lietuva
0
2
3
5
Latvija
1
1
1
3
Igaunija
1
1
0
2
Kirgizstāna
0
1
1
2
Tadžikistāna
0
1
1
2
Moldova
0
0
1
1
Kopsummas
43
45
83
171
Medaļu sadalījums kopumā
2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā ASV uzvarēja medaļu kopskaitā, kopā izcīnot 110 medaļas. Ķīna tomēr ieguva ievērojami vairāk zelta medaļu; 51 pret 36 ASV Krievija ierindojās tālajā trešajā vietā ar 72 medaļām.
2008. gada Pekinas olimpiskās medaļas
RankCountry zelta sudraba bronzas kopvērtējuma medaļas
–
Bijusī PSRS
43
45
83
171
1
ASV
36
38
36
110
2
Ķīna
51
21
28
100
3
Krievija
23
21
28
72
4
Lielbritānija
19
13
15
47
5
Austrālija
14
15
17
46
6
Vācija
16
10
15
41
7
Francija
7
16
17
40
8
Dienvidkoreja
13
10
8
31
9
Itālija
8
10
10
28
10
Ukraina
7
5
15
27
11
Japāna
9
6
10
25
12
Kuba
2
11
11
24
13
Baltkrievija
4
5
10
19
14
Spānija
5
10
3
18
15
Kanāda
3
9
6
18
16
Nīderlande
7
5
4
16
17
Brazīlija
3
4
8
15
18
Kenija
5
5
4
14
–
Bijusī Dienvidslāvija
1
5
7
13
19
Kazahstāna
2
4
7
13
–
Bijusī Čehoslovākija
6
5
1
12
20
Jamaika
6
3
2
11
21
Polija
3
6
1
10
22
Ungārija
3
5
2
10
23
Norvēģija
3
5
2
10
24
Jaunzēlande
3
1
5
9
25
Rumānija
4
1
3
8
26
Turcija
1
5
3
8
27
Etiopija
4
1
2
7
28
Dānija
2
2
3
7
29
Azerbaidžāna
1
2
4
7
30
Čehu Republika
3
3
0
6
31
Slovākija
3
2
1
6
32
Gruzija
3
0
3
6
33
Ziemeļkoreja
2
1
3
6
34
Argentīna
2
0
4
6
35
Šveice
2
0
4
6
36
Uzbekistāna
1
2
3
6
37
Armēnija
0
0
6
6
38
Slovēnija
1
2
2
5
39
Bulgārija
1
1
3
5
40
Indonēzija
1
1
3
5
41
Zviedrija
0
4
1
5
42
Horvātija
0
2
3
5
43
Lietuva
0
2
3
5
44
Mongolija
2
2
0
4
45
Taizeme
2
2
0
4
46
Zimbabve
1
3
0
4
47
Somija
1
1
2
4
48
Grieķija
0
2
2
4
49
Nigērija
0
1
3
4
50
Chinese Taipei
0
0
4
4
51
Meksika
2
0
1
3
52
Latvija
1
1
1
3
53
Indija
1
0
2
3
54
Austrija
0
1
2
3
55
Īrija
0
1
2
3
56
Serbija
0
1
2
3
57
Beļģija
1
1
0
2
58
Dominikānas republika
1
1
0
2
59
Igaunija
1
1
0
2
60
Portugāle
1
1
0
2
61
Irāna
1
0
1
2
62
Trinidāda un Tobāgo
0
2
0
2
63
Alžīrija
0
1
1
2
64
Bahamu salas
0
1
1
2
65
Kolumbija
0
1
1
2
66
Kirgizstāna
0
1
1
2
67
Maroka
0
1
1
2
68
Tadžikistāna
0
1
1
2
69
Bahreina
1
0
0
1
70
Kamerūna
1
0
0
1
71
Panama
1
0
0
1
72
Tunisija
1
0
0
1
73
Čīle
0
1
0
1
74
Ekvadora
0
1
0
1
75
Islande
0
1
0
1
76
Malaizija
0
1
0
1
77
Singapūra
0
1
0
1
78
Dienvidāfrika
0
1
0
1
79
Sudāna
0
1
0
1
80
Vjetnama
0
1
0
1
81
Afganistāna
0
0
1
1
82
Ēģipte
0
0
1
1
83
Izraēla
0
0
1
1
84
Maurīcija
0
0
1
1
85
Moldova
0
0
1
1
86
Togo
0
0
1
1
87
Venecuēla
0
0
1
1
Kopsummas
302
303
353
958
Svarīgi apsvērumi un kļūdu robeža
Ir svarīgi apzināties, ka šeit sniegtie skaitļi ir parādīti mākslīgos apstākļos. Nav iespējams zināt, vai tas būtu bijis tik augsts vai pat lielāks, ja PSRS nebūtu izjukusi.
Medaļu izcīnīšanu ietekmē daudzi dažādi faktori. Varbūt daži sportisti būtu mazāk vai vairāk motivēti cīnīties par Padomju Savienību, un viņu rezultāti būtu bijuši atšķirīgi. Turklāt dalībnieku skaits vienā olimpiskajā pasākumā no vienas valsts ir ierobežots. Dažos gadījumos, piemēram, medaļniece no Moldovas, iespējams, pat nebūtu piedalījusies olimpiskajās spēlēs, jo Baltkrievijas sportiste varētu būt kvalificējusies viņai priekšā.
Turklāt to attiecīgo olimpisko komiteju finansējums sportistiem noteikti būtu bijis atšķirīgs, iespējams, vairāk vai mazāk, un tas, iespējams, būtu ļoti ietekmējis rezultātus.
Lai gan tam ir daudz sakara ar centību un talantu, konkurenci par lielāko medaļu izcīnīšanu lielā mērā ietekmē arī, iespējams, patvaļīgas politiskās robežas. Piemēram, ja Amerikas Savienotās Valstis pilsoņu karā sadalītos divās valstīs, tad noteikti divi vēlētāji iegūtu mazāk medaļu atsevišķi.
Republikas, kuras pašas vēlāk izšķīda
Kā jau minēts, PSRS sabrukums nebija tīrs. Divas no sākotnējām jaunajām republikām, Dienvidslāvija un Čehoslovākija, vēlāk arī sadalījās vairākās dažādās un neatkarīgās valstīs. Sekojošās diagrammas parāda, kā šo valstu medaļu kopskaits būtu izskatījies, ja tās būtu palikušas kopā.
2008. gada olimpiskās medaļas no bijušās Dienvidslāvijas valstīm
Bijusī Dienvidslāvija sadalījās astoņās dažādās valstīs (septiņās, ja neskaita Kosovu). Tikai trīs no bijušās Dienvidslāvijas valstīm saņēma medaļas, bet kopā tās būtu iekļuvušas starp 20 labākajām valstīm izcīnīto medaļu kopskaitā.
Lauku zelta sudraba bronzas kopvērtējuma medaļas
Slovēnija 1 2 2 5
Horvātija 0 2 3 5
Serbija 0 1 2 3
Kopā 1 5 7 13
2008. gada olimpiskās medaļas no bijušās Čehoslovākijas valstīm
Bijusī Čehoslovākija izšķīrās Čehijā un Slovākijā 1. gada 1993. janvārī. Kopā tās būtu izcīnījušas 12 medaļas, kas viņus būtu iekļuvušas 20 labāko pasaules valstu skaitā.
Lauku zelta sudraba bronzas kopvērtējuma medaļas
Čehija 3 3 0 6
Slovākija 3 2 1 6
Kopā 6 5 1 12