Kas ir dzejnieks laureāts un vai Latvijā tāds ir?
Īsā atbilde
Dzejnieks laureāts (angliski poet laureate) ir oficiāls amats, kurā valsts vai pilsēta uz noteiktu laiku ieceļ dzejnieku, lai viņš pārstāvētu dzeju sabiedrībā. Latvijā šāda amata nav un nekad nav bijis: mums šo lomu izpilda balvas, Dzejas dienas un valsts apbalvojumi.
Amats ir britu izcelsmes. Anglijas karaļa galmā dzejnieku laureātu sāka iecelt 17. gadsimtā, un sākotnēji viņam tiešām bija jāraksta dzejoļi par galma un valsts notikumiem, saņemot par to gada atalgojumu, kurā vēsturiski ietilpa arī vīns. Mūsdienās tas ir goda amats bez pienākuma rakstīt pēc pasūtījuma, un laureātu ieceļ uz noteiktu gadu skaitu.
ASV amats ir jaunāks un pavisam citāds: valsts dzejnieku laureātu ieceļ Kongresa bibliotēkas direktors uz vienu gadu ar iespēju pagarināt, un laureāta uzdevums praksē ir veidot dzejas programmas un lasījumus. Tāpēc amerikāņu laureāts ir drīzāk gada kultūras kurators, nevis galma dzejnieks. Savi laureāti ir arī atsevišķiem štatiem un pilsētām.
Latvijā valsts nepiešķir šādu titulu. Vienīgais formalizētais „valsts dzejnieka” tituls mūsu vēsturē bija padomju laika Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukums, kas bija ideoloģisks apbalvojums un pēc neatkarības atjaunošanas netika pārmantots. Mūsdienu Latvijā dzejnieku atzīst citādi: ar Latvijas Literatūras gada balvu, kurā dzejai ir atsevišķa kategorija, ar nozaru prēmijām, ar Baltijas Asamblejas balvu un ar valsts apbalvojumiem, pirmām kārtām Triju Zvaigžņu ordeni.
Praksē Latvijā „nacionālā dzejnieka” statusu piešķir nevis iestāde, bet skolas programma un tradīcija. Rainis, Aspazija, Aleksandrs Čaks, Vizma Belševica, Ojārs Vācietis un Imants Ziedonis ir plaši zināmi tāpēc, ka viņus māca skolā, dzied koros un citē publiskā runā, nevis tāpēc, ka kāds būtu parakstījis rīkojumu.
Kas Latvijā izpilda laureāta funkciju
Dzejas dienas, kas Latvijā notiek kopš 20. gadsimta 60. gadiem septembrī, ap Raiņa dzimšanas dienu, ir tuvākais funkcionālais analogs: reizi gadā dzeja uz nedēļu kļūst par publisku notikumu ar lasījumiem visā valstī.
Naudas un prestiža ziņā svarīgākā ir Latvijas Literatūras gada balva, kuru piešķir žūrija, nevis valsts iestāde. Vēl darbojas atsevišķu autoru piemiņai veltītas prēmijas un starptautiskās balvas. Kopā tas nozīmē, ka atzinība Latvijā ir izkliedēta pa vairākām žūrijām, un tas apzināti novērš situāciju, kurā viens cilvēks uz gadiem ilgi ir „oficiālais dzejnieks”.
Laureāts amata nozīmē un laureāts balvas nozīmē
Latviešu valodā vārds „laureāts” nozīmē balvas ieguvēju: Nobela prēmijas laureāts, konkursa laureāts. Angļu „poet laureate” nozīmē amatu. Tāpēc burtisks tulkojums bieži rada pārpratumu.
Pārbaude: ja ir iecēlējinstitūcija un pilnvaru termiņš, runa ir par amatu, un latviski to korektāk sauc par valsts dzejnieku vai galma dzejnieku. Ja ir konkurss, žūrija un piešķiršanas reize, runa ir par balvas laureātu.
No kurienes nāk lauru vainags
Tituls ir saistīts ar antīko lauru vainagu, ko Grieķijā un Romā uzlika uzvarētājiem un kas bija saistīts ar Apollona kultu. No tā paša saknes nāk arī vārds „bakalaurs”. Praktiskā nozīmē tas ir tikai simbols: neviena mūsdienu laureāta pienākumos vainags neietilpst.
Tipiskā kļūda
Latviešu tekstos regulāri parādās apgalvojums, ka kādam Latvijas dzejniekam „piešķirts dzejnieka laureāta tituls”. Parasti tas ir slikti pārtulkots ziņojums par ārvalstu balvu vai par ārzemju pilsētas goda amatu.
Cena ir reputācijas cena: faktu pārbaudītājs vai redaktors šādu apgalvojumu izsvītro, jo Latvijā nav iestādes, kas šādu titulu vispār varētu piešķirt. Ja avotā ir „laureate”, vispirms jānoskaidro, kura valsts vai pilsēta to ir iecēlusi.
Godīgās robežas
Balvu nosaukumi, kategorijas un nolikumi mainās, tāpēc konkrētā gada nosacījumi un uzvarētāji jāpārbauda pie balvas organizatora. Ja vajadzīga precīza informācija par autora darbu izdevumiem un pieejamību, ar to palīdz Latvijas Nacionālā bibliotēka un literatūras pētniecības institūcijas.