Kas ir fonēšana?

Fonētiķi, kas pēta balsenes anatomiju un runas veidošanos, bieži uztver fonāciju tikai kā kvaziperiodisku balss saišu vibrāciju. Varat noteikt, vai skaņai ir šāda veida fonācija, novietojot pirkstus uz rīkles priekšpuses un sajūtot vibrāciju runas laikā. Ja balss saites runas laikā vibrē, rodas balss skaņa. Balsīgās skaņas ietver visus patskaņus un deguna skaņas angļu valodā, kā arī līdzskaņus, piemēram, /b/, /v/, /d/, /z/ un /g/. Šo līdzskaņu bezbalsīgie līdzskaņi attiecīgi /p/, /f/, /t/, /s/ un /k/ no balss versijām atšķiras tikai ar balss saišu vibrācijas trūkumu.

Dažās valodās ir vairāk balss atšķirību, nevis vienkārši balss un bezbalss, un daudzi valodnieki izmanto fonāciju, lai atsauktos uz jebkādām manipulācijām ar skaņām, ko veic balss vārdiņš. Papildus balss un bezbalss skaņām dažās valodās ir čīkstošas ​​vai balsenes skaņas, kas rodas ar ļoti saspringtām balss saitēm, un elpas balss vai murrātas skaņas, kas tiek radītas ar minimālu balss saišu sasprindzinājumu. Bezbalss skaņas tiek radītas bez spriedzes balss saitēs. Papildus šīm atšķirībām dažās valodās tiek izmantota vāja balss, kas ir vairāk saspringta nekā murmināta skaņa, bet mazāka par balss skaņu, un dažās valodās ir stingra balss ar balss saišu spriegumu kaut kur starp to, kas nepieciešams balss skaņai, un to, kas nepieciešams balss skaņai. balsenes skaņa.

Dažās valodās, tostarp angļu valodā, ir glottālie līdzskaņi, ko rada tikai balss saites vai balss saites un atstarpe starp tām. Angļu valodā ir glotālā pietura, kā minēts iepriekš, kā arī glottālais frikatīvais /h/ kā “cepure”. Glotālie līdzskaņi dažkārt tiek uzskatīti par tīras fonācijas gadījumiem, nevis īstiem līdzskaņiem, jo ​​citiem līdzskaņiem ir raksturīga artikulācijas vieta, piemēram, lūpas vai zobi, kā arī balss stāvoklis. No otras puses, glottālajiem līdzskaņiem nav citas artikulācijas vietas, izņemot balss vārpstu.