Kas ir balsenes nervs?

Atgriezeniskā balsenes nerva gaita no pirmā acu uzmetiena šķiet absurda. Tā vietā, lai no klejotājnerva tieši ieietu blakus esošajā balsenē, tas nolaižas krūšu kurvī, aptinas apkārt lielam asinsvadam un tikai tad kāpj atpakaļ augšup gar trahejas un barības vada robežu. Kreisajā pusē tas apliecas ap aortas loku, labajā pusē ap labo atslēgas kaula apakšējo artēriju, tāpēc kreisais nervs ir ievērojami garāks par labo.

Izskaidrojums ir embrioloģisks. Agrīnā attīstībā balsene un lielie asinsvadi atrodas blakus kaklā, un nerva gaita ir īsa un taisna. Sirdij un asinsvadiem nolaižoties krūšu kurvī, tie aiznes nervu sev līdzi, bet balsene paliek augšā. Nervs tādējādi ir attīstības vēstures pēdas, nevis konstrukcijas lēmums.

Balsenes muskuļi maina balss saišu stāvokli un spriegumu. Elpojot balss sprauga ir atvērta, un tas ir vienīgā atvērēja muskuļa nopelns. Runājot un dziedot saites tiek satuvinātas, un izelpas gaisa plūsma tās iesvārsta, radot pamatskaņu.

Skaņas augstumu nosaka saišu stiepums, un tieši to regulē augšējā balsenes nerva ārējais zars. Tāpēc šī zara bojājums neatņem balsi, bet padara to blāvu, ātri nogurstošu un nespējīgu sasniegt augstos toņus. Profesionālam dziedātājam tas var būt karjeru ietekmējošs bojājums, kamēr ikdienas sarunā cilvēks to gandrīz nemana.

Iekšējā jutīgā zara uzdevums ir cits, bet ne mazāk svarīgs: tas pamana, ka kaut kas svešs nonācis pie ieejas elpceļos, un izraisa klepus refleksu. Ja šis zars nedarbojas, cilvēks var aizrīties klusi, bez klepus, un tas ir viens no bīstamākajiem stāvokļiem gados vecākiem pacientiem.

Vienas puses atgriezeniskā nerva bojājums izpaužas ar aizsmakumu, vāju, elpojošu balsi, nespēju runāt skaļi un ātru balss nogurumu, dažkārt arī ar aizrīšanos, dzerot šķidrumus. Abpusējs bojājums ir daudz bīstamāks: balss var saglabāties samērā skaļa, bet balss sprauga neatveras, un attīstās elpas trūkums ar troksni ieelpā. Tas ir neatliekams stāvoklis.

Biežākie cēloņi ir vairogdziedzera operācijas, kaklā un krūšu kurvī veiktas operācijas, ilgstoša elpceļu caurulīte, vīrusu infekcija, kā arī nerva saspiešana no ārpuses. Tieši pēdējais padara aizsmakumu par svarīgu simptomu: kreisā nerva gaita gar plaušu sakni, aortu un barības vadu nozīmē, ka ilgstošs aizsmakums bez iesnām un sāpēm var būt pirmā pazīme krūšu kurvja slimībai.

Pie ārsta jādodas, ja aizsmakums saglabājas vairākas nedēļas, ja tas pievienojas rīšanas grūtībām, svara zudumam vai kakla veidojumam, un nekavējoties, ja parādās apgrūtināta, trokšņaina elpošana. Ar to nodarbojas otorinolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts, kurš balss saišu kustību var novērtēt tiešā apskatē ar endoskopu, kā arī fonoterapeits un vajadzības gadījumā ķirurgs.

Abus nervus bieži saliek vienā jēdzienā „balsenes nervs”, bet to bojājumi izskatās atšķirīgi. Atgriezeniskā nerva bojājums maina balss skaļumu un tembru: balss kļūst aizsmakusi un vāja, jo balss saite nespēj pietuvoties viduslīnijai. Augšējā nerva ārējā zara bojājums skaļumu ietekmē maz, bet atņem augšējo balss diapazonu un padara balsi vienmuļu.

Otra bieža sajaukšana ir ar rīkles un mēles nervu, kas ir devītais galvaskausa nervs. Tas nodrošina rīkles jutību un rīstīšanās refleksu, bet balss saites nevada. Ja galvenā sūdzība ir balss, domā par balsenes nerviem; ja galvenā sūdzība ir rīšana un rīkles jutība, jāvērtē plašāk.

Atgriezeniskais nervs pieguļ vairogdziedzera aizmugurei tieši tur, kur ķirurgam jāstrādā. Tāpēc balss saišu kustību pārbaude pirms un pēc vairogdziedzera operācijas ir standarta prakse, un operācijas laikā mūsdienās bieži izmanto nervu monitoringu, kas ar skaņas signālu brīdina, ka instruments tuvojas nervam.

Ja gribas vienu iegaumējamu domu no visa raksta, tad šī: balss ir kakla un krūšu kurvja izmeklēšanas instruments. Ilgstoši aizsmakusi balss nav kosmētisks sīkums, bet gan simptoms ar noteiktu anatomisku adresi, un šo adresi var apskatīt ar dažu minūšu izmeklējumu.