Kas ir radiokarpālā locītava?

Locītavas forma ir elipsveida, tas ir, ar divām kustību asīm. Ap vienu asi notiek saliekšana un iztaisnošana, ap otru plaukstas sasvēršana uz īkšķa pusi un uz mazā pirkstiņa pusi. Abas kustības kopā rada apļošanu, kad plaukstas gals apraksta konusu.

Sasvēršana nav simetriska: uz mazā pirkstiņa pusi plauksta pagriežas ievērojami vairāk nekā uz īkšķa pusi, jo no īkšķa puses ceļā stājas spieķa kaula izaugums. Tas ir iemesls, kāpēc āmura, nūjas vai rakstāmrīka satvēriens dabiski nostājas ar nelielu slīpumu.

Plaukstas locītava nekad nedarbojas viena. Liela daļa no tā, ko ikdienā uzskata par plaukstas kustību, notiek arī zemākajā, starp abām plaukstas pamata kaulu rindām esošajā locītavā. Abas kopā darbojas kā viena kustību vienība.

Visizplatītākais maldīgais priekšstats ir tāds, ka delnas pagriešana uz augšu un uz leju notiek plaukstas locītavā. Tā nav. Šī kustība, ko sauc par pronāciju un supināciju, notiek divās locītavās starp spieķa kaulu un elkoņa kaulu: vienā pie elkoņa, otrā pie plaukstas. Spieķa kauls pie tam apgriežas apkārt elkoņa kaulam, un plauksta seko tam līdzi.

Pārbaudīt to var uz vietas: ja ar otru roku cieši satver apakšdelmu tuvu elkonim un mēģina apgriezt delnu, jūtams, ka griežas viss apakšdelms, nevis plauksta. No tā izriet praktiska sekas: sāpes, kas parādās tieši, griežot atslēgu vai atskrūvējot vāciņu, biežāk norāda uz apakšdelma kaulu savienojumu vai elkoņa cīpslām, nevis uz pašu plaukstas locītavu.

Krītot uz izstieptas rokas, tipiski lūzt spieķa kaula apakšgals. Tas ir viens no izplatītākajiem lūzumiem, īpaši ziemā uz slidena ceļa un cilvēkiem ar samazinātu kaulu blīvumu. Pazīmes ir strauja sāpju parādīšanās, pietūkums un bieži arī redzama plaukstas deformācija.

Otrs, daudz mānīgāks bojājums ir laivveida kaula lūzums. Sāpes ir mērenas un lokalizējas nelielā bedrītē īkšķa pamatnē, un pirmajā rentgenogrammā lūzums bieži nav redzams. Šī kaula asinsapgāde ienāk no tālākā gala, tāpēc lūzums var pārtraukt asins piegādi un kauls var sabrukt. Tieši tāpēc ārsts pēc kritiena ar sāpēm šajā bedrītē mēdz uzlikt imobilizāciju un atkārtot izmeklējumu, pat ja pirmais attēls ir normāls.

Ilgstošas, pakāpeniski sākušās sāpes plaukstas locītavā biežāk rada cīpslu apvalku iekaisums, locītavas nodilums vai iekaisīgas locītavu slimības. Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja pēc traumas ir redzama deformācija, nespēja kustināt plaukstu, stiprs pietūkums, nejutīgums pirkstos vai bāla un auksta plauksta. Plānveidā ar to nodarbojas traumatologs ortopēds, rokas ķirurgs un reimatologs.

Šos divus jēdzienus sajauc ļoti bieži, jo abi attiecas uz plaukstas locītavas apvidu. Radiokarpālā locītava ir savienojums starp kauliem, tās problēmas rada sāpes un kustību ierobežojumu. Karpālais kanāls (canalis carpi) ir šaura eja plaukstas pamata priekšpusē, kur zem stingras saites iet pirkstu locītājcīpslas un vidējais nervs (nervus medianus). Tā saspiedums rada tirpšanu un nejutīgumu īkšķī, rādītājpirkstā un vidējā pirkstā, kas raksturīgi mocās naktīs.

Vienkāršā atšķirības pazīme: ja galvenā sūdzība ir sāpes ar kustību, domā par locītavu; ja galvenā sūdzība ir tirpšana un nejutīgums pirkstos, domā par nervu kanālā.

Nosaukums ir vienkārša divu daļu salikšana: radius ir spieķa kauls, carpus ir plaukstas pamats. Tātad radiokarpālā locītava ir spieķa kaula un plaukstas pamata locītava. Latīniskajos anatomijas nosaukumos šis princips atkārtojas visur, un, to pamanot, desmitiem terminu kļūst saprotami bez iekalšanas: starpkaulu, starpskriemeļu, žokļa un deniņu, krūšu kaula un atslēgas kaula locītava.

Noderīgs praktisks orientieris ir arī tas, ka locītavas sprauga atrodas augstāk, nekā cilvēki parasti domā: tā ir pie pašas ādas krokas plaukstas pamatnē, nevis pie taustāmā kaula izciļņa mazā pirkstiņa pusē. Šis izcilnis ir elkoņa kaula galva, un tā nemaz nav locītavas līmenī.