Juridiskā informācija var atšķirties atkarībā no reģiona, taču bankas konta krāpšana notiek, ja persona vai organizācija, kas nav bankas konta īpašnieks, nelikumīgi piekļūst bankas kontam. Šāda veida krāpšana var izpausties kā pikšķerēšanas vietnes un e-pasta ziņojumi, bankomātu un debetkaršu dublēšana un identitātes zādzība. Dažreiz krāpšana var notikt, ja konta īpašnieks labprātīgi piešķir personai vai organizācijai piekļuvi savam norēķinu kontam, lai tikai konstatētu, ka nauda tiek izņemta mērķiem vai summas, kas atšķiras no sākotnējā līguma. Ir vairāki veidi, kā kontu īpašnieki var novērst krāpšanu bankas kontā gan tiešsaistes, gan bezsaistes iestatījumos. Arī īpašnieki var veikt noteiktas darbības pēc konta krāpšanas, lai novērstu turpmākus bojājumus.
Bankas kontu krāpšanas specifika var atšķirties atkarībā no atrašanās vietas. Šīs atšķirīgās specifikas ietver tādus faktorus kā darbības, kas veido krāpšanu bankas kontā, un tiesiskās darbības, kas var tikt vērstas pret personu vai organizāciju, kas piekļuva kontam. Persona var runāt ar bankas pārstāvi vai sazināties ar reģiona valdības organizāciju, kas nodarbojas ar krāpšanu kontā, lai labāk izprastu savas apgabala bankas kontu krāpšanas definīciju un likumus.
Lai praktizētu krāpšanas novēršanu tiešsaistes banku vai citu darījumu laikā, konta īpašnieks var pārliecināties, ka piekļūst savam kontam, izmantojot drošu tīklu, un izmanto tikai savu ar paroli aizsargāto interneta savienojumu. Konta īpašnieks var paturēt savu datoru, kas aprīkots ar tāda veida spēcīgu ugunsmūra programmatūru un pretvīrusu un pretspiegprogrammatūras programmām, kuras parasti nenodrošina datori un internets. Turklāt konta īpašniekam jābūt uzmanīgam ar visām bankas lietotnēm, ko viņš izmanto savā tālrunī, īpaši, ja viņa interneta savienojums nav drošs un lietotnes ir izveidojušas trešās puses organizācijas. Visi tiešsaistes banku darījumi ir jāuzsāk pašam, nevis e-pastā vai trešās puses vietnē ievietota tīmekļa vietnes saite, neatkarīgi no tā, kāda tā varētu būt bankai. Regulāra pieteikšanās kontā, neatbilstību pārbaude un paroles atjaunināšana var arī palīdzēt novērst krāpšanu bankas kontā.
Dažreiz iepirkšanās vai rēķinu apmaksa tiešsaistē ir neizbēgama vai vēlama. Šādā gadījumā konta īpašniekam ir jāmeklē drošības sertifikāts, piemēram, transporta slāņa drošības (TLS) vai drošligzdu slāņa (SSL) sertifikāts. Konta īpašniekam vajadzētu izvairīties no jebkādas konta informācijas sūtīšanas e-pastā, sociālo tīklu vietnēs vai tērzētavās. Daudzās darba mājās shēmās un tā sauktajās finanšu iespējās tiek izmantoti čeku kontu numuri un cita veida konta informācija, lai veiktu krāpšanu bankas kontā. Jāizvairās no jebkāda e-pasta vai tīmekļa vietnes, kurā tiek pieprasīta bankas informācija par darbu vai finansiālām iespējām.
Veicot bezsaistes bankas vai citus darījumus, konta īpašniekam ir jāaizsargā gan sava debetkarte, gan PIN kods no citiem. Tas ietver cilvēkus, ar kuriem viņš saskaras ikdienā, kā arī citus, kas atrodas rindā vai pie bankomāta, kad viņš to izmanto. Dažreiz krāpnieki bankomātos uzstāda ierīces, ko sauc par “skimmeriem”. Šīs ierīces nolasa debetkartes magnētisko joslu, tāpēc konta īpašniekam pirms kartes pārvilkšanas ir jāmeklē iekārtā jebkādas neparastas aparatūras daļas. Ja neskaita bankomātus un debetkartes, konta īpašnieks nekad nedrīkst nodot tukšus čekus un vienmēr sasmalcināt visus neizmantotos vai vecos čekus vai citus dokumentus, kas parāda konta informāciju.
Parasti banka nodrošina konta turētājam noteiktu finansiālās aizsardzības līmeni, ja konta īpašnieks veic noteiktas darbības. Atkarībā no situācijas un bankas tas var būt patiess pat tad, ja konta īpašnieks labprātīgi izpaudis sava konta numuru vai citu konta informāciju. Šīs darbības var atšķirties atkarībā no iestādes, bet parasti ietver tādas darbības kā ziņošana par krāpšanu noteiktā laika periodā. Ja īpašnieks šajā laikā neziņo par krāpšanu vai neveic citus noteiktus pasākumus, viņš var tikt saukts pie atbildības par dažiem vai visiem finansiālajiem zaudējumiem. Tāpēc kontu īpašniekiem ir ārkārtīgi svarīgi izprast savu banku politiku attiecībā uz krāpšanu.