Kāda ir atšķirība starp priekšsmadzenēm un vidussmadzenēm?

Pusložu garozā notiek visa apzinātā darbība: sajūtu atpazīšana, valoda, atmiņa, plānošana, lēmumu pieņemšana un gribas kustību uzsākšana. Zem garozas guļošie pamata kodoli piedalās kustību uzsākšanā un automātisko kustību programmās, bet hipokamps un mandeļveida kodols nodrošina atmiņas veidošanu un emocionālo nokrāsu.

Starpsmadzenes ir vadības centrs citā nozīmē. Talamuss ir gandrīz visu sajūtu ceļu pārsēšanās stacija: tikai oža uz garozu nonāk, to apejot. Hipotalāms regulē ķermeņa temperatūru, slāpes, izsalkumu, miega un nomoda ritmu un ar hipofīzes starpniecību vada visu hormonu sistēmu.

Praktiski tas nozīmē, ka priekšsmadzeņu bojājums maina to, kāds cilvēks ir un ko viņš spēj: rodas vājums, jutības zudums, runas, atmiņas vai uzvedības traucējumi. Dzīvībai svarīgās funkcijas parasti saglabājas.

Vidussmadzenēm ir trīs lomas. Pirmā ir refleksu loma: augšējie pauguriņi novirza acis un galvu uz kustību vai gaismu redzes laukā, apakšējie uz pēkšņu skaņu. Tieši tāpēc cilvēks pagriež galvu uz troksni, pirms paspēj apdomāt, ka to dara.

Otrā loma ir kustību regulācija. Melnās vielas šūnas ražo dopamīnu un ar to ietekmē pamata kodolus priekšsmadzenēs. Kad šīs šūnas pakāpeniski iet bojā, attīstās Parkinsona slimība ar lēnumu, stīvumu un trīci miera stāvoklī. Tas ir labs piemērs tam, ka smadzeņu daļas nedarbojas atsevišķi: bojājums vienā, bet simptomi caur citu.

Trešā loma ir pārvades loma. Caur vidussmadzenēm iet visi ceļi no smadzenēm uz ķermeni un atpakaļ, kā arī zīlītes reakcijas uz gaismu loka daļa. Tieši tāpēc ātrās palīdzības brigāde un neatliekamās palīdzības nodaļa pārbauda zīlītes reakciju: tas ir dažu sekunžu tests, kas pastāsta par smadzeņu stumbra augšdaļas darbību bez jebkādas aparatūras.

Priekšsmadzenēs funkcijas ir izklaidus un daļēji dublētas, tāpēc neliels bojājums bieži izpaužas ar konkrētu, ierobežotu zudumu. Vidussmadzenēs viss ir sablīvēts mazā telpā: kodoli, ceļi un šaurais ūdensvads. Tādēļ neliels bojājums tur var vienlaikus radīt acs kustību traucējumus vienā pusē un vājumu otrā ķermeņa pusē.

Smadzeņu ūdensvads ir šaurākā vieta visā cerebrospinālā šķidruma ceļā. Ja tas tiek nosprostots, šķidrums uzkrājas augšup esošajos kambaros un attīstās hidrocefālija. Vesela slimības grupa tādējādi izriet no viena kanāla diametra.

Nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja pēkšņi rodas dubultošanās kopā ar vienas puses vājumu, ja nolaižas plakstiņš un paplašinās zīlīte vienā pusē, ja strauji pieaug miegainība ar galvassāpēm un vemšanu. Ar šiem stāvokļiem nodarbojas neirologs un neiroķirurgs.

Visizplatītākā kļūda ir domāt, ka vidussmadzenes atrodas smadzeņu ģeometriskajā centrā vai ka tās ir viss, kas atrodas starp puslodēm. Nosaukums nāk no embrija trīs pūslīšu secības, nevis no atrašanās vietas pieaugušam cilvēkam. Pieaugušajam vidussmadzenes ir smadzeņu stumbra augšējais posms, un no ārpuses tās gandrīz pilnībā aizsedz virsū pārkārusies pusložu masa.

Otrs izplatīts pārpratums ir talamusa piederība. Tas atrodas tieši virs vidussmadzenēm un darbojas ar tām ciešā saistībā, bet pēc izcelsmes pieder priekšsmadzenēm. Tāpat smadzenītes, kuras pēc izskata liekas stumbra turpinājums, pieder aizmugurējām smadzenēm, nevis vidussmadzenēm.

Dalījums priekšsmadzenēs, vidussmadzenēs un aizmugurējās smadzenēs nav izdomāts mācīšanas ērtībai, tas atspoguļo attīstības un evolūcijas vēsturi. Visiem mugurkaulniekiem šīs trīs daļas ir; atšķiras tikai to samērs. Zivij un abiniekam vidussmadzenes ir galvenais redzes apstrādes centrs un salīdzinoši lielas, bet zīdītājiem šo darbu pārņem garoza, un vidussmadzenēm paliek refleksu loma.

No tā izriet iegaumējams attēls: vidussmadzenes ir sena, ātra un uzticama automātika, ko jaunākā un gudrākā garoza ir apaugusi no visām pusēm. Kad garoza cieš, cilvēks zaudē prasmes un apzināšanos, bet turpina elpot. Kad cieš stumbrs, apstājas pati automātika.