Kas ir 12 galvaskausa nervi?

Ožas nervs nav viens stumbrs, bet daudzas īsas šķiedras, kas iet no deguna dobuma jumta augšup caur sietkaula plāksnītes sīkajām atverēm uz ožas sīpolu. Tieši šī uzbūve padara ožu jutīgu pret galvas traumām: šķiedras var pārtrūkt pie plāksnītes, un oža zūd pēkšņi un pilnībā.

Redzes nervs nes signālu no tīklenes uz smadzenēm un iziet cauri redzes kanālam. Vienas acs redzes zudums norāda uz bojājumu nervā pirms redzes nervu krustojuma, bet redzes lauka ārējo pušu izkrišana abās acīs norāda uz bojājumu pašā krustojumā, kur to visbiežāk spiež hipofīzes apvidus veidojums.

Līdzsvara un dzirdes nervs sastāv no divām daļām. Gliemežnīcas daļa nes skaņu, bet priekštelpas daļa nes informāciju par galvas stāvokli un paātrinājumu. Tāpēc šī nerva bojājums vienlaikus var radīt gan dzirdes zudumu un troksni ausī, gan reiboni ar līdzsvara traucējumiem.

Acs ābolu kustina trīs nervi. Acs kustinātājnervs vada lielāko daļu acs muskuļu, paceļ augšējo plakstiņu un caur veģetatīvajām šķiedrām sašaurina zīlīti. Bloķa nervs vada vienu vienīgu muskuli, augšējo slīpo, un atvedējnervs arī vienu, sānu taisno muskuli, kas aci pagriež uz āru.

No tā izriet raksturīgas pazīmes. Atvedējnerva bojājuma gadījumā acs nepagriežas uz āru un rodas dubultošanās, skatoties uz bojāto pusi. Acs kustinātājnerva pilnīga bojājuma gadījumā plakstiņš noslīd, acs pagriežas uz āru un uz leju, un zīlīte ir paplašināta. Zīlītes iesaiste šeit ir svarīga pazīme, jo veģetatīvās šķiedras iet nerva ārējā malā un cieš pirmās, kad nervu spiež no ārpuses.

Bloķa nervs izceļas ar divām īpatnībām: tas ir tievākais no visiem un vienīgais, kas iznāk smadzeņu stumbra aizmugurē un krusto pretējo pusi. Tā bojājuma gadījumā cilvēks nemanot sasver galvu uz sāniem, lai novērstu dubultošanos, un tas var būt pamanāms jau bērnības fotogrāfijās.

Pamēles nervs vada mēles muskulatūru. Ja tas vienā pusē bojāts, izbāzta mēle nevis paliek taisni, bet novirzās uz vājo pusi, jo veselā puse to pastumj. Papildnervs vada trapecveida un galvas kliņģerveida muskuli, tāpēc tā bojājums traucē pacelt plecu un pagriezt galvu.

Trejzaru nervs ir galvenais sejas jušanas nervs, un tā trīs zari, acs, augšžokļa un apakšžokļa zars, sadala seju trijās joslās. Apakšžokļa zars papildus vada košļājamos muskuļus. Tieši šī nerva kairinājums rada trijzaru neiralģiju: ļoti asas, zibensveida sāpes vienā sejas pusē, ko izraisa pieskāriens, runāšana vai ēšana.

Sejas nervs vada mīmikas muskuļus, nes garšas sajūtu no mēles priekšējās daļas un vada asaru un siekalu dziedzerus. Tā perifēra bojājuma gadījumā vājums skar visu vienu sejas pusi, tostarp pieri, un acs neaizveras. Ja vājums skar tikai sejas apakšējo daļu, bet piere darbojas, cēlonis meklējams smadzenēs, ne pašā nervā. Šī atšķirība ir viena no praktiski noderīgākajām lietām visā galvaskausa nervu tēmā.

Mēles rīkles nervs nes garšu un jušanu no mēles aizmugurējās daļas un rīkles un piedalās rīšanas refleksā. Tas nes arī informāciju no miega artērijas sinusa asinsspiediena receptoriem.

Klejotājnervs ir plašākais no visiem. Tas vada balsenes un rīkles muskulatūru, nes jušanu no elpceļiem un no vēdera dobuma orgāniem un nes parasimpātiskās šķiedras uz sirdi, plaušām un gremošanas traktu. Tā bojājums izpaužas ar aizsmakumu, rīšanas traucējumiem un aizrīšanos.

Galvaskausa nervu izmeklēšana ir neiroloģiskās apskates pamats, jo tā ļauj ļoti precīzi noteikt bojājuma vietu smadzeņu stumbrā. Katram nervam ir savs izejas līmenis, tāpēc noteiktu pazīmju kopums norāda uz konkrētu stumbra apvidu.

Ar šiem nerviem nodarbojas neirologs, atsevišķos gadījumos oftalmologs, otolaringologs vai neiroķirurgs. Izmeklēšanā izmanto klīnisko apskati, magnētisko rezonansi un specifiskus testus, piemēram, dzirdes pārbaudi.

Neatliekama palīdzība nepieciešama, ja pēkšņi rodas sejas puses vājums, runas traucējumi, dubultošanās, rīšanas grūtības, redzes zudums vai stiprs reibonis, īpaši, ja tas notiek dažu minūšu vai stundu laikā. Šādas pazīmes var liecināt par insultu, un laiks šeit ir izšķirošs. Pie ārsta plānveidīgi jādodas, ja pamazām zūd oža vai dzirde, ja parādās atkārtotas asas sāpes vienā sejas pusē vai ja plakstiņš sāk noslīdēt. Šis teksts skaidro anatomiju un neaizstāj izmeklēšanu.

Pirmā kļūda ir domāt, ka visi divpadsmit apkalpo tikai galvu. Klejotājnervs iet lejup pa kaklu, krūšu dobumu un sasniedz lielāko daļu vēdera dobuma orgānu; tieši tā nosaukums, kas nozīmē „klaidonis“, to arī pasaka.

Otrā ir nosaukumu jaukšana latviešu un latīņu valodā. „Optiskais nervs“ ir kalks; latviski tas ir redzes nervs. Tāpat XI nervu sauc par papildnervu, nevis „akcesoro“, un IV nervu par bloķa nervu pēc skrimšļa cilpas acs dobumā, caur kuru iet tā vadītā muskuļa cīpsla.

Trešā ir galvaskausa nervu un spinālo nervu sajaukšana. Spinālie nervi iznāk starp skriemeļiem, tiem vienmēr ir divas saknītes un tie vienmēr ir jaukti. Galvaskausa nervi iznāk caur galvaskausa pamatnes atverēm, un to funkcijas ir daudz dažādākas.

Ožas un redzes nervs pēc attīstības un uzbūves ir smadzeņu izaugumi, nevis perifēri nervi. To šķiedras klāj nevis Švāna šūnas kā citos nervos, bet oligodendrocīti, tāpat kā smadzenēs, un tos apņem tie paši smadzeņu apvalki.

No tā izriet divas praktiskas sekas. Pirmkārt, šie nervi pēc pārrāvuma neatjaunojas tāpat kā perifērs nervs; tāpēc redzes nerva bojājums parasti ir neatgriezenisks, kamēr, piemēram, sejas nerva bojājums bieži pakāpeniski atjaunojas. Otrkārt, paaugstināts galvaskausa spiediens pa smadzeņu apvalku pāriet uz redzes nervu un ir redzams acs dibenā kā tā diska tūska.

Vēl viens veids, kā palīdzēt atmiņai: nervu numerācija seko nevis funkcijai, bet vienkārši secībai no priekšas uz aizmuguri pa galvaskausa pamatni. Tāpēc numurs ir laba norāde uz vietu, bet nekāda norāde uz to, ko nervs dara.