Kāda ir atšķirība starp pieres un paura daivu?

Pieres daiva ir smadzeņu plānotājs. Tās aizmugurējā daļā ir kustību garoza un tai priekšā esošie kustību sagatavošanas laukumi, kuros kustība tiek izdomāta un saskaņota, pirms tā tiek izpildīta. Tur atrodas arī laukums, kas vada acu pagriešanos uz sāniem.

Dominējošās puslodes pieres daivas apakšdaļā atrodas Brokā laukums, kas veido runas plūdumu un gramatisko uzbūvi. Tā bojājumā cilvēks saprot, kas viņam teikts, bet pats runā ar pūlēm, īsiem, salauztiem teikumiem.

Vislielākā pieres daivas daļa cilvēkam ir prefrontālā garoza. Tā atbild par uzmanības noturēšanu, darbību secības plānošanu, impulsu apturēšanu, sekas paredzošu lemšanu un sabiedrībā pieņemamu uzvedību. Tās bojājums var neskart ne runu, ne kustības, bet būtiski izmainīt cilvēka raksturu, apdomību un spēju pabeigt iesākto.

Paura daiva no daudziem atsevišķiem signāliem izveido vienotu priekšstatu par ķermeni un telpu. Primārajā jušanas garozā ienāk pieskāriens, spiediens, temperatūra, sāpes un dziļā jušana. Blakus esošie laukumi šos signālus apvieno: no tiem rodas spēja ar aizvērtām acīm pēc taustes atpazīt priekšmetu un zināt, kur atrodas pašam sava roka.

Nedominējošā puslode galvenokārt veido telpas uztveri un uzmanību pret apkārtni. Tās bojājumā var rasties telpas puses ignorēšana: cilvēks apēd tikai vienu šķīvja pusi, noskujas tikai vienā sejas pusē un pats to par problēmu neuzskata.

Dominējošās puslodes paura daiva ir vajadzīga rēķināšanai, rakstīšanai, labās un kreisās puses atšķiršanai un pirkstu atpazīšanai. Tā arī palīdz vadīt roku uz mērķi, savienojot redzēto ar kustību.

Vienkāršākais praktiskais pavediens ir tas, vai traucēta darbība vai sajūta. Pieres daivas bojājums biežāk izpaužas kā vājums vienā ķermeņa pusē, runas veidošanas grūtības, iniciatīvas zudums, rakstura un uzvedības pārmaiņas. Paura daivas bojājums biežāk izpaužas kā nejutīgums vai savdabīgas sajūtas vienā pusē, nespēja atpazīt priekšmetu taustot, telpas puses ignorēšana, rēķināšanas un rakstīšanas grūtības.

Jāatceras, ka viena puslode vada pretējo ķermeņa pusi, tāpēc kreisās puslodes bojājums izpaužas labajā pusē un otrādi.

Pēkšņs vienas ķermeņa puses vājums vai nejutīgums, sejas noslīdēšana, pēkšņas runas grūtības, apjukums, redzes zudums vai pēkšņas ļoti stipras galvassāpes ir insulta pazīmes. Tādā gadījumā nekavējoties jāzvana 113 vai 112, jo insulta ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no stundām, dažreiz no minūtēm. Nav jāgaida, vai simptomi paši pāries.

Ne tik steidzami, bet tāpat obligāti pie ārsta jāgriežas, ja pakāpeniski mainās raksturs, zūd spēja plānot un pabeigt darbus, parādās krampju lēkmes vai pastāvīgas, pieaugošas galvassāpes ar sliktu dūšu no rīta. Ar šiem stāvokļiem nodarbojas neirologs, bet sekas ārstē kopā ar rehabilitologu, fizioterapeitu, ergoterapeitu un logopēdu.

Populārā doma, ka pieres daiva ir gribasspēka centrs, bet paura daiva sajūtu centrs, ir pārāk vienkārša. Neviena sarežģīta darbība nenotiek vienā daivā: pat vienkārša kustība pēc ieraudzīta priekšmeta prasa pakauša daivas redzi, paura daivas telpas aprēķinu un pieres daivas izpildi, un šīs daivas savstarpēji saista biezi baltās vielas šķiedru kūlīši.

Otrs pārpratums ir jaukt daivas nosaukumu ar virsū esošā galvaskausa kaula nosaukumu. Pieres kauls un paura kauls tiešām atrodas virs attiecīgajām daivām un tāpēc devuši tām vārdu, taču kaula šuves un smadzeņu vagas pilnībā nesakrīt, tāpēc pēc galvas ārējām atzīmēm daivu robežas var noteikt tikai aptuveni.