TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir šūnu reģenerācija?

Īsā atbilde

Šūnu reģenerācija ir process, kurā organisms aizstāj nolietotās vai bojātās šūnas ar jaunām tāda paša veida šūnām, tās dalot vai audzējot no cilmes šūnām. Cilvēkam šī spēja ir ļoti nevienmērīga: dažus audus organisms atjauno nepārtraukti visu mūžu, citus tas neatjauno praktiski nemaz un bojājuma vietā izveido rētu.

Reģenerācijas pamatā ir šūnu dalīšanās. Šūna iziet cauri ciklam, kurā vispirms tiek pavairots iedzimtības materiāls un pēc tam šūna sadalās divās. Cik bieži šūna to dara, nosaka signāli no apkārtnes: augšanas faktori, saskare ar kaimiņšūnām un atbalsta struktūru, ko sauc par starpšūnu matricu.

Pēc atjaunošanās spējas audus iedala trijās grupās. Labilie audi dalās nepārtraukti: tādi ir ādas virskārta, gremošanas trakta un elpceļu gļotāda un kaulu smadzenes. Stabilie audi parasti atrodas miera stāvoklī, bet pēc bojājuma spēj sākt dalīties: tādas ir aknas, nieru kanāliņi, dziedzeru audi un saistaudu šūnas. Pastāvīgie audi praktiski nedalās, un tie ir nervu šūnas un sirds muskuļa šūnas.

Atsevišķi pastāv cilmes šūnas, kas mīt noteiktās vietās jeb nišās: ādas dīgļslānī, tievās zarnas kriptu dibenā, matu folikula izliekumā, kaulu smadzenēs. Tās dalās tā, ka viena meitšūna paliek cilmes šūna, bet otra sāk nobriest par darba šūnu. Šis mehānisms ļauj audiem atjaunoties, neizsīkstot.

Reģenerācija nav tas pats, kas sadzīšana

Šī ir svarīgākā atšķirība visā tēmā. Īsta reģenerācija nozīmē, ka bojātās šūnas aizstāj tādas pašas šūnas un audi atgūst savu sākotnējo uzbūvi un funkciju. Sadzīšana ar rētu nozīmē, ka tukšumu aizpilda saistaudi, un funkcija netiek atjaunota.

Kurš no abiem ceļiem notiks, lielā mērā nosaka nevis šūnu spēja dalīties, bet gan tas, vai saglabājies audu karkass un pamatplēvīte, pa kuru jaunās šūnas var pārvietoties. Virspusēja ādas nobrāzuma gadījumā karkass ir vesels un āda atjaunojas bez pēdām. Dziļa grieztā brūce karkasu pārrauj, tāpēc pat perfekti dalīties spējīgas šūnas nevar atjaunot sākotnējo uzbūvi un rodas rēta.

Aknas ir īpašs gadījums

Aknas ir klasiskais piemērs cilvēka reģenerācijas spējai: pēc daļas orgāna zaudējuma atlikušās aknu šūnas sāk dalīties, un orgāna masa un funkcija lielā mērā atjaunojas. Tieši uz to balstās aknu daļas transplantācija no dzīva donora.

Tomēr arī šeit vārds „ataugt” maldina. Aknas neizaudzē atpakaļ zaudēto daivu ar tās sākotnējo formu; atlikušie audi kļūst lielāki un šūnu tajos vairāk. Turklāt spēja darbojas tikai tad, ja audu karkass nav sabojāts. Ilgstoša alkohola vai vīrusa izraisīta bojājuma gadījumā karkass tiek aizstāts ar saistaudiem, attīstās ciroze, un tad reģenerācija vairs nepalīdz.

Kāpēc tas ir svarīgi slimnieku gultā

No audu iedalījuma tieši izriet vairāki klīniski fakti. Sirdslēkmes laikā bojā gājušās sirds muskuļa šūnas neatjaunojas, to vietā veidojas rēta, un tieši tāpēc sirds funkcija pēc lielas sirdslēkmes paliek samazināta. Muguras smadzeņu pārrāvums neatjaunojas tā paša iemesla dēļ.

Ķīmijterapijas blakusparādības arī ir tiešas reģenerācijas sekas. Zāles, kas nogalina strauji dalošās šūnas, vienlaikus skar labilos audus, tāpēc rodas matu izkrišana, gļotādas čūlas mutē, caureja un asins šūnu skaita kritums. Kad ārstēšana beidzas, tieši šie audi atjaunojas pirmie.

Pie ārsta jādodas, ja brūce nedzīst vairākas nedēļas, ja ap to ir pieaugošs apsārtums, pietūkums vai strutas, ja uz kājas izveidojusies čūla vai ja pēc traumas ilgstoši saglabājas nejutīgums un vājums. Ar brūču dzīšanu nodarbojas ģimenes ārsts, ķirurgs un brūču aprūpes māsa, bet diabēta gadījumā arī endokrinologs, jo paaugstināts cukura līmenis šo procesu ievērojami bremzē.

Ar ko šūnu reģenerāciju sajauc

Visbiežāk to sajauc ar atjaunošanos dzīvnieku pasaulē. Ķirzaka ataudzē asti, jūraszvaigzne staru, plakantārps veselu ķermeni. Tā ir cita līmeņa parādība, kurā no jauna izveidojas vesela orgānu sistēma ar pareizu telpisko izkārtojumu. Cilvēkam šādas spējas nav, un neviens cilvēka orgāns neataug no jauna.

Otra sajaukšana ir starp reģenerāciju un cilmes šūnu ārstēšanu. Reģenerācija ir dabisks organisma process; cilmes šūnu terapija ir ārstēšanas metode, kas patlaban ir pierādīta un ikdienā lietota tikai dažās jomās, no kurām pazīstamākā ir asinsrades cilmes šūnu transplantācija asins slimību gadījumā. Piedāvājumi „atjaunot” ar cilmes šūnām jebkuru orgānu par maksu ir jāuztver ļoti piesardzīgi.

Ķermenis nenomainās ik pēc septiņiem gadiem

Populārais apgalvojums, ka cilvēka ķermenis pilnībā atjaunojas ik pēc dažiem gadiem, ir nepatiess. Dažādu audu šūnas dzīvo ļoti atšķirīgi ilgi, un daļa šūnu cilvēku pavada visu mūžu. Smadzeņu garozas neironi, acs lēcas šķiedras un sirds muskuļa šūnas lielākoties ir tās pašas, ar kurām cilvēks piedzimis vai izaudzis.

Visspilgtākais piemērs ir zobu emalja. To ražo šūnas, kuras pēc zoba izšķilšanās iet bojā, tāpēc emalja ir vienīgais organisma cietais audu veids, kam nav nekādas atjaunošanās spējas. No tā izriet ļoti praktisks secinājums: kariesa bojājums pats neaizaug un neizzūd, tāpēc bojājumu var tikai aizpildīt zobārsts, bet nevar „izārstēt” ar gaidīšanu.

Avoti