Pieres blakusdobumi: uzbūve un slimības

Katram dobumam ir trīs galvenās sienas. Priekšējā ir bieza un veido pieres virsmu; tieši tā pasargā smadzenes triecienā. Aizmugurējā ir plānāka un robežojas ar smadzeņu apvalkiem. Apakšējā siena vienlaikus ir acs dobuma jumta daļa, tāpēc iekaisums no dobuma var izplatīties uz acs dobumu.

Asinsapgādi nodrošina acs artērijas zari, kas iznāk virs uzacs, un jutību tai pašai vietai dod trīszaru nerva pirmā zara nervi. Tieši tāpēc pieres blakusdobuma iekaisums sāp tieši virs uzacīm un kļūst intensīvāks, noliecoties uz priekšu.

Īpaši svarīgs ir venozais tīkls. Pieres kaula divploksnē iet plānsienu vēnas bez vārstuļiem, kas savieno ādas vēnas ar galvaskausa iekšpuses vēnu dobumiem. Tas ir anatomisks ceļš, pa kuru infekcija var nokļūt galvaskausa iekšpusē, apejot kaulu.

• Priekšējā siena: bieza, veido pieres reljefu.
• Aizmugurējā siena: plāna, atdala no smadzeņu pieres daivas.
• Apakšējā siena: veido acs dobuma jumtu.
• Starpsiena: reti atrodas tieši viduslīnijā, bieži nobīdīta uz sāniem.
• Izeja: šaurs pieres ieloks, kas ved uz vidējo deguna eju.

Jaundzimušajam pieres blakusdobumu nav. Tie sāk veidoties kā gļotādas izaugums no deguna dobuma augšdaļas, kas pakāpeniski ieaug kaulā un izdobj to no iekšpuses. Radioloģiski atpazīstami tie kļūst skolas gados un turpina palielināties līdz pusaudža vecuma beigām.

Praktiskās sekas ir tiešas: maziem bērniem pieres blakusdobumu iekaisuma nav, jo nav paša dobuma. Bērnu sinusīts pārsvarā skar sietiņkaula šūnas un augšžokļa dobumus. Ja bērnam pirmsskolas vecumā sāp piere, cēlonis jāmeklē citur.

Otrā galā mūža ir pretēja parādība: gados vecākiem cilvēkiem kauls kļūst plānāks, un dobumi dažkārt izskatās lielāki, taču gļotādas tīrīšanās spēja samazinās.

Šis ir viens no visnepastāvīgākajiem anatomiskajiem veidojumiem cilvēka galvaskausā. Abi dobumi gandrīz nekad nav vienāda lieluma, tie var būt sadalīti ar papildu starpsienām, un daļai cilvēku viens vai abi dobumi neizveidojas vispār.

Tā kā zīmējums ir tik individuāls, tas kalpo par identifikācijas pazīmi tiesu medicīnā, salīdzinot galvaskausa rentgenuzņēmumus. Klīniski tas nozīmē ko citu: ja cilvēkam pieres blakusdobumu nav, pieres sāpju cēlonis noteikti nav to iekaisums.

Gļotādas šūnas nepārtraukti ražo divslāņu gļotu: apakšā šķidrs slānis, kurā kustas skropstiņas, virsū lipīgs slānis, kas notver putekļus un mikrobus. Skropstiņas sit noteiktā ritmā un virza augšējo slāni uz atveri, neatkarīgi no tā, vai tā atrodas augšā vai apakšā.

1. Ieelpotais gaiss ienes putekļus un mikroorganismus.
2. Tos notver virsējais lipīgais gļotas slānis.
3. Skropstiņas ar saskaņotiem sitieniem virza gļotu uz dobuma atveri.
4. Gļota izplūst pieres ielokā un tālāk vidējā deguna ejā.
5. No turienes tā tiek norīta un neitralizēta kuņģī.

Akūts pieres blakusdobuma iekaisums parasti sākas kā vīrusa izraisīta augšējo elpceļu saslimšana. Gļotāda uztūkst, šaurā izeja noslēdzas, dobumā uzkrājas sekrēts un pieaug spiediens. Tipiskas sūdzības ir spiedošas sāpes virs uzacs, kas pastiprinās, noliecoties uz priekšu, piepildīta deguna sajūta un biezs izdalījums.

Lielākā daļa gadījumu pāriet bez antibiotikām, un ārstēšanas pamatā ir deguna gļotādas atbrīvošana un sekrēta atteces nodrošināšana. Antibiotikas vajadzīgas tad, ja ir aizdomas par bakteriālu iekaisumu vai ja simptomi neatlaižas vai pēc uzlabošanās atkārtoti pasliktinās.

Hronisks iekaisums nozīmē mēnešiem ilgas sūdzības, un tā cēlonis bieži ir nevis mikrobs, bet gan pastāvīgi traucēta attece: deguna starpsienas līkums, polipi, alerģisks iekaisums vai iepriekšējas operācijas izraisītas rētas. Ar to nodarbojas otorinolaringologs.

Pieres blakusdobumi ir vienīgie, kas vienlaikus robežojas ar smadzenēm, acs dobumu un ārējo pieres virsmu. Tāpēc tieši šeit, kaut arī reti, sastopamas nopietnas komplikācijas, un ir svarīgi zināt to pazīmes.

Ja pieres blakusdobuma iekaisums izplatās kaulā, priekšējā siena var pūžņot un zem ādas izveidojas mīksts pietūkums uz pieres, ko klasiski sauc par Pota mīksto audzēju. Vēl bīstamāka ir izplatīšanās uz iekšpusi, kas var izraisīt smadzeņu apvalku iekaisumu vai abscesu.

• Pietūkums vai apsārtums uz pieres un ap aci: nepieciešama steidzama palīdzība.
• Acs izspiešanās, dubultošanās vai redzes pasliktināšanās.
• Augsts drudzis kopā ar stiprām, neatlaidīgām galvassāpēm.
• Apziņas maiņa, vemšana vai kakla stīvums.
• Simptomi, kas pēc sākotnējas uzlabošanās strauji pasliktinās.

Diagnozi nosaka pēc sūdzībām un deguna apskates, nevis pēc attēla. Attēldiagnostika vajadzīga tad, ja simptomi ir noturīgi, atkārtojas, ir neskaidri vai ja ir aizdomas par komplikāciju un plānota operācija.

Parastā deguna blakusdobumu rentgenogramma mūsdienās tiek izmantota maz, jo tā gan pārspīlē, gan noklusē izmaiņas. Precīzu ainu dod datortomogrāfija, kas parāda gan gļotādas biezumu, gan pieres ieloka anatomiju. Magnētisko rezonansi izmanto tad, ja jāizvērtē izplatīšanās uz acs dobumu vai galvaskausa iekšpusi.

1. Ģimenes ārsta apskate un sūdzību izvērtēšana.
2. Deguna dobuma apskate, nepieciešamības gadījumā ar endoskopu pie otorinolaringologa.
3. Datortomogrāfija, ja iekaisums ir hronisks, atkārtojas vai ir aizdomas par komplikāciju.
4. Magnētiskā rezonanse, ja jāizvērtē acs dobums vai smadzeņu apvalki.
5. Sekrēta uzsējums mērķētai terapijai smagos vai atkārtotos gadījumos.

Sāpes pieres apvidū ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēks pats sev uzstāda sinusīta diagnozi. Patiesībā lielākā daļa šādu sāpju ir citas izcelsmes, un tas izskaidro, kāpēc antibiotikas bieži nepalīdz.

Par blakusdobumu iekaisumu liecina biezs izdalījums, aizlikts deguns, ožas pasliktināšanās un sāpju saistība ar noliekšanos. Par migrēnu liecina pulsējošas sāpes, slikta dūša un gaismas nepanesība, turklāt migrēna bieži izraisa arī deguna aizlikumu un asarošanu, kas maldina.

Vislielākā praktiskā kļūda ir domāt, ka dobuma lielums nosaka, cik bieži cilvēks slimos. Izšķirošais nav dobuma tilpums, bet gan izejas ceļa caurlaidība. Cilvēks ar lieliem dobumiem un platu, taisnu pieres ieloku var nekad nesaslimt, bet cilvēks ar maziem dobumiem un šauru, līkumotu eju var ciest atkārtoti.

Otrs mazāk zināms fakts attiecas uz nirēju un lidotāju sūdzībām. Ja spiediena maiņas laikā dobuma izeja ir aizsprostota, iekšējais spiediens strauji atšķiras no ārējā, un rodas stipras, pēkšņas sāpes pierē, dažkārt ar asiņainu izdalījumu. To sauc par blakusdobumu barotraumu, un tā nav infekcija, lai gan sākotnēji izskatās gandrīz vienādi.