Kas ir piena zobi?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 22. martā 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Piena zobi jeb primārie zobi (dentes decidui) ir pirmais, īslaicīgais zobu komplekts, kas bērnam izšķiļas zīdaiņa vecumā un pēc tam pakāpeniski tiek nomainīts ar pastāvīgajiem zobiem. To ir 20, tie sāk veidoties jau pirms dzimšanas, un bez košļāšanas tiem ir vēl viens uzdevums: noturēt vietu žoklī zobam, kas nāks pēc tiem.

Piena zobu komplektā katrā žokļa pusē ir divi priekšzobi, viens ilknis un divi dzerokļi, tātad pieci zobi vienā ceturtdaļā un divdesmit kopā. Priekšdzerokļu piena zobos nav vispār; vēlāk tie parādīsies vietā, kur bija piena dzerokļi. Pastāvīgo zobu ir 32, un starpību veido gan šie priekšdzerokļi, gan trīs dzerokļu pāri katrā žoklī, kas nevienu piena zobu neaizvieto.

Pēc uzbūves piena zobs nav tikai mazāka pastāvīgā zoba kopija. Tā emalja un dentīns ir plānāki, zoba dobums ar pulpu ir relatīvi lielāks, un saknes ir plaši izplestas uz sāniem. Izplestība nav nejauša: starp saknēm žoklī aug nākamā zoba pumpurs, un piena zobs to tiešā nozīmē apņem. Vainagi ir gaišāki un zilganāki, un no tā arī cēlies tautā lietotais nosaukums, kaut sākotnēji tas saistīts ar zīdīšanas periodu, kurā zobi parādās.

Izšķilšanās laiks cilvēkiem atšķiras ļoti plaši, un tas ir normāli. Biežāk pirmie parādās apakšējie centrālie priekšzobi, un tas notiek kaut kur pusgada vecumā, bet gan izteikti agrāka, gan vairākus mēnešus vēlāka parādīšanās iekļaujas normā un bieži atkārto vecāku zobu nākšanas gaitu. Viss komplekts parasti ir vietā ap divu līdz trīs gadu vecumu.

Izkrišana notiek nevis tāpēc, ka zobs kļūst vājš, bet tāpēc, ka to mērķtiecīgi nojauc. Apakšā augošais pastāvīgais zobs spiež uz piena zoba sakni, un īpašas šūnas šo sakni pakāpeniski izšķīdina. Kad saknes gandrīz vairs nav, zobs kļūst kustīgs un izkrīt. Tieši tāpēc izkritušajam piena zobam parasti ir tikai īss, apgrauzts pamats, nevis vesela sakne, un tieši tāpēc, ka process notiek pakāpeniski, zobs nekad neizkrīt pēkšņi un pilnīgi negaidīti.

Kāpēc piena zobi ir jāārstē

Visizplatītākais maldīgais spriedums ir tas, ka piena zobs tik un tā izkritīs, tāpēc karieses ārstēšana ir lieka. Tas nav pareizi vairāku iemeslu dēļ. Zem katra piena zoba aug pastāvīgā zoba pumpurs, un no piena zoba saknes izplatījies iekaisums var bojāt topošā zoba emalju, kas pēc tam izaugs ar defektu. Dziļa kariess bērnam sāp tāpat kā pieaugušajam un ietekmē ēšanu un miegu. Un, ja zobs jāizņem pārāk agri, zūd vietas turētājs: kaimiņi saslīd un pastāvīgajam zobam vietas vairs nepietiek.

Īpaši strauji kariess attīstās, ja bērns ilgstoši iemieg ar pudelīti vai bieži dzer saldinātus dzērienus, jo naktī siekalu plūsma ir maza un skābe paliek uz zobiem. Pirmo zobārsta apskati parasti iesaka aptuveni gada vecumā, un zobus tīra no pirmā izšķīlušā zoba, ar vecumam piemērotu zobu pastu un pieaugušā palīdzību, jo pašam bērnam skolas vecumā vēl trūkst kustību precizitātes.

Steidzami pie zobārsta jādodas, ja bērnam ir pietūkusi seja vai smagana, ja pietūkums pavada drudzi vai ja zobs izsists traumā. Izsists pastāvīgais zobs ir laika jautājums un jāglābj nekavējoties, savukārt izsistu piena zobu atpakaļ vietā neievieto, jo to darot var bojāt pastāvīgā zoba pumpuru, tāpēc rīcība abos gadījumos atšķiras un labāk ir nevis izlemt pašam, bet zvanīt zobārstam.

Ko zobu nākšanai piedēvē lieki

Zobu nākšanas laikā bērns var būt nemierīgs, vairāk siekalot, kost visu, kas gadās, un slikti gulēt. Tas ir viss, ko tai drīkst piedēvēt. Augsts drudzis, caureja, izsitumi un vispārējs slikts stāvoklis nav zobu nākšanas pazīmes, un tieši šeit slēpjas praktiskais brīdinājums: skaidrojot šādas pazīmes ar zobiem, viegli palaist garām īstu infekciju.

Otra lieta, ko vērts zināt iepriekš: ap sešu gadu vecumu aiz pēdējā piena dzerokļa izšķiļas pirmais pastāvīgais dzeroklis, neaizvietojot neko. Tas notiek klusi, un vecāki to bieži noturot par kārtējo piena zobu un domā, ka tas tāpat izkritīs. Patiesībā šis ir pastāvīgs zobs uz visu mūžu, un tas ir viens no visbiežāk bojātajiem zobiem tieši tāpēc, ka to pamana par vēlu.

Kā atšķirt piena zobu no pastāvīgā

Ātrākā pazīme ir krāsa un izmērs: piena zobs ir mazāks un gaišāks, gandrīz zilgani balts, kamēr pastāvīgais ir lielāks un dzeltenīgāks, jo tā emalja caurspīdīgāka un caur to redzams dentīns. Blakus stāvot atšķirība ir acīmredzama, tāpēc bērna mutē pārejas periodā bieži redzamas divas dažādas zobu paaudzes.

Latīniskais nosaukums decidui nozīmē krītošs, un tas ir tas pats vārds, ar ko apzīmē lapu koku, kurš rudenī met lapas. Nosaukums tātad glabā galveno domu: šie zobi ir paredzēti izkrišanai jau pēc būtības, nevis tāpēc, ka kaut kas nogājis greizi. Tas nemazina to nozīmi, bet skaidro, kāpēc to uzbūve ir citāda: tie ir paredzēti dažiem gadiem, nevis mūžam.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Anatomija un fizioloģija Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti