Kas ir zobu šķilšanās?

Secība ir daudz stabilāka nekā laiks. Parasti pirmie izšķiļas apakšējie centrālie priekšzobi (dentes incisivi), tiem seko augšējie centrālie priekšzobi, tad sānu priekšzobi, pēc tam pirmie molāri, tad ilkņi (dentes canini) un visbeidzot otrie molāri.

Laika ziņā atšķirības starp bērniem ir lielas, un tās pašas par sevi neko nenozīmē. Vienam bērnam pirmais zobs parādās jau dažu mēnešu vecumā, citam tikai pēc pirmās dzimšanas dienas, un abos gadījumos tas var būt pilnīgi normāli. Pirmā zoba nākšanas laiks nav ne attīstības, ne veselības rādītājs.

Retos gadījumos bērns piedzimst ar jau izšķīlušos zobu vai tāds parādās pirmajās nedēļās. Šādu zobu parāda zobārstam, jo tas var būt vaļīgs vai traucēt zīšanu, bet pats par sevi tas nav slimības pazīme.

Pastāvīgie zobi sāk nākt aptuveni skolas gaitu sākumā, un pirmais no tiem parasti ir nevis nomainīts, bet pavisam jauns zobs aiz pēdējā piena zoba. Tieši tāpēc vecāki to bieži nepamana: neviens zobs neizkrīt.

Vienam bērnam process paiet gandrīz nemanot, citam ar izteiktu nemieru. Tipiski novēro pastiprinātu siekalošanos, vēlmi visu likt mutē un košļāt, aizkaitināmību, nemierīgāku miegu un smaganas piepampumu vai sarkanumu vietā, kur zobs nāk. Dažkārt virs izšķilšanās vietas redzams zilgans pūslītis ar šķidrumu; tas parasti pāriet pats.

Sajūtas parasti ir stiprākas dažas dienas pirms zoba parādīšanās un mazinās, tiklīdz tas izlauzies. Palīdz atvēsināts, ciets košļājamais gredzens un maigs smaganas masāžas spiediens ar tīru pirkstu; auksts priekšmets mazina jutīgumu. Šeit runa ir par vispārēju kopšanas principu, nevis par ārstēšanu.

Zoba kopšana sākas ar pirmo zobu, nevis vēlāk. Tīrīšana ar mīkstu birstīti divas reizes dienā un cukura saturošu dzērienu izslēgšana no pudelītes naktī ir divas lietas, kas piena zobiem dod vislielāko labumu.

Plaši izplatītā un praktiski svarīgā maldīgā doma ir, ka šķilšanās izraisa augstu drudzi, stipru caureju vai izsitumus pa visu ķermeni. Neliels temperatūras pieaugums iespējams, bet augsta temperatūra, atkārtota vemšana, izteikta caureja vai bērna vispārēja nespēka pasliktināšanās nav skaidrojama ar zobiem. Šādos gadījumos ir jāmeklē cits iemesls, jo šķilšanās laiks sakrīt ar vecumu, kurā mazuļiem sākas pirmās infekcijas.

Par vēlāku apmeklējumu pie zobārsta ir vērts padomāt, ja līdz aptuveni pusotra gada vecumam nav izšķīlies neviens zobs, ja zobi nāk krasi nesimetriski, ja zobā redzama balta vai brūna plankumaina vieta vai ja smagana ir uztūkusi un sāpīga ilgāku laiku. Ar bērnu zobiem nodarbojas zobārsts, mazākiem bērniem bērnu zobārsts.

Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja bērnam ir augsta temperatūra, ko nevar izskaidrot, ja viņš atsakās dzert, ir neparasti miegains vai grūti pamodināms, vai ja sejā pie žokļa parādās pietūkums. Šis teksts skaidro procesu un nav individuāls ārstēšanas padoms.

Pirmā sajaukšana ir šķilšanās un zobu maiņa. Šķilšanās ir zoba izvirzīšanās no kaula caur smaganu; tā notiek gan piena, gan pastāvīgajiem zobiem. Zobu maiņa ir piena zoba saknes izzušana un tā izkrišana, ko izraisa apakšā augošais pastāvīgais zobs.

Otrā ir „acs zobi“ un ilkņi. Sarunvalodā augšējos ilkņus dēvē par acu zobiem, jo to saknes vērstas uz acs dobuma pusi. Anatomiski tie ir vienkārši ilkņi, un ar redzi tiem nav nekāda sakara.

Trešā: zoba virsmas un smaganas sāpju avots. Šķilšanās sāpes nāk no smaganas un kaula pārbūves, kariesa sāpes nāk no zoba iekšpuses. Tās atšķiras arī laikā: šķilšanās nemiers viļņveidīgi nāk un pāriet, bet zobs ar dziļu bojājumu parasti sāp ilgstoši un reaģē uz saldu vai aukstu.

Piena zobi nav vienkārši pagaidu risinājums, ko var atstāt novārtā, jo „tie tāpat izkritīs“. Tie notur vietu pastāvīgajiem zobiem. Ja piena zobs tiek zaudēts pāragri, kaimiņu zobi pārvietojas uz brīvo vietu un pastāvīgajam zobam vietas var nepietikt. Tieši tāpēc piena zobus ārstē, nevis tikai izrauj.

Otrs pārsteigums: pastāvīgo zobu dīgļi jau agrā bērnībā atrodas kaulā tieši virs vai zem piena zobu saknēm. Tāpēc smags iekaisums piena zoba saknes galā var atstāt paliekošu iespaidu uz emalju zobā, kas parādīsies tikai pēc gadiem.

Un vēl viena noderīga atceres saite par skaitu: piena komplektā ir pieci zobi katrā žokļa pusē, pastāvīgajā astoņi kopā ar gudrības zobu. Starpību veido divi priekšmolāri un viens papildu molārs katrā pusē.