Kas ir pievilcējmuskuļi jeb adduktori?

Augšstilba iekšējā nodalījuma muskuļi atrodas slāņos cits aiz cita, un tos no ārpuses var atšķirt tikai daļēji. Praktiski nozīmīgākais ir garais pievilcējmuskulis, jo tā cīpsla ir vistuvāk virspusei un visbiežāk tiek savainota.

Nosaukums maldina. Ikdienā cilvēks reti apzināti saspiež kājas kopā, un tomēr pievilcēji strādā pastāvīgi. To galvenais darbs ir nevis kustināt, bet turēt pretī.

Ejot un skrienot, atbalsta kāja notur visu ķermeņa svaru, un iegurnis mēģina noslīdēt uz brīvās kājas pusi. Pievilcēji kopā ar iegurņa sānu muskuļiem šo slīdēšanu ierobežo. Tāpat tie palīdz saliekt gūžas locītavu, kad kāja ir atvēzēta atpakaļ, un iztaisnot to, kad kāja ir priekšā, tātad maina savu lomu atkarībā no kājas stāvokļa.

Vēl viena mazāk pamanāma loma ir stājas uzturēšana sēdus. Ilgstoši sēžot ar saliektām gūžām, pievilcēji atrodas saīsinātā stāvoklī, un laika gaitā to izstiepjamība samazinās. Tas pats par sevi nav slimība, bet pēkšņa liela slodze pēc ilgstoša sēdoša darba šai grupai ir riskanta, un tieši tāpēc nedēļas nogales sportistiem cirkšņa sastiepumi ir tik bieži.

• Notur iegurni līdzsvarā katrā solī un it īpaši, stāvot uz vienas kājas.
• Kontrolē kājas izplešanos uz sāniem, piemēram, pēkšņi mainot virzienu vai slidojot.
• Piedalās gūžas saliekšanā un iztaisnošanā atkarībā no kustības fāzes.
• Stabilizē kāju sitiena laikā bumbas spēlēs, īpaši ar iekšējo pēdas malu.
• Notur kājas pie seglu vai pie inventāra jāšanas un airēšanas laikā.

Starp pievilcējiem un augšstilba priekšējiem muskuļiem izveidojas šaura, cauruļveida sprauga, ko sauc par pievilcēju kanālu (canalis adductorius). Tajā no augšstilba priekšpuses uz ceļa bedri pāriet augšstilba artērija, vēna un zemādas nervs.

Tas nozīmē, ka pievilcēju muskuļu grupa nav tikai kustību struktūra: tā veido aizsargājošu tuneli lielākajam kājas asinsvadam. Šo anatomiju izmanto arī medicīnā, piemēram, ievadot sāpes remdējošu līdzekli tieši šajā kanālā pēc ceļa locītavas operācijas, lai mazinātu sāpes, pārāk neietekmējot kājas muskuļu spēku.

Lai izvairītos no pārpratumiem, ir vērts atcerēties, ka termins attiecas ne tikai uz kāju. Katrā ķermeņa daļā ir sava viduslīnija, pret kuru kustību vērtē.

• Plecā aduktors ir lielais krūšu muskulis kopā ar platāko muguras muskuli, kas nolaiž pacelto roku pie sāniem.
• Plaukstā īkšķa pievilcējmuskulis pievelk īkšķi pie plaukstas.
• Pirkstu starpkaulu delnas muskuļi savelk pirkstus kopā.
• Acī vidējais taisnais muskulis pagriež acs ābolu uz deguna pusi.
• Pēdā ir savs īkšķa pievilcējmuskulis, kas palīdz uzturēt pēdas priekšdaļas velvi.

Biežākais ir akūts sastiepums, kad muskuļa un cīpslas pārejas vietā rodas plīsums. Tas parasti notiek strauji atvēzējot kāju, mainot virzienu vai sitot pa bumbu, un sāpes jūtamas augšstilba iekšpusē tuvu cirksnim. Otrs biežs stāvoklis ir hroniskas, pakāpeniski pieaugošas sāpes cīpslas piestiprināšanās vietā pie kaunuma kaula, kas raksturīgas sportistiem ar lielu slodzes apjomu.

Bojājumu smagumu parasti iedala trīs pakāpēs pēc tā, cik liela daļa šķiedru ir pārrauta un cik ļoti zaudēts spēks. Precīzu pakāpi bez izmeklēšanas noteikt nevar, un tieši tā nosaka, cik ilgi būs jāsamazina slodze.

Retāk sastopama, bet nozīmīga ir pievilcēju paaugstināta tonusa problēma bērniem ar cerebrālo trieku, kad muskuļi pastāvīgi savelk kājas kopā un traucē staigāšanu un aprūpi. Ar to nodarbojas bērnu neirologs un ortopēds.

Pieaugušajiem sportistiem ārstēšanu parasti vada sporta ārsts vai ortopēds kopā ar fizioterapeitu. Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja pēc traumas nav iespējams noslogot kāju, ja augšstilbā strauji veidojas liels pietūkums vai zilums, ja parādās drudzis vai ja sāpes pavada nejutīgums.

Cirkšņa sāpes ir viena no grūtākajām ortopēdijas tēmām, jo šajā nelielajā apvidū satiekas muskuļi, cīpslas, gūžas locītava, vēdera siena un nervi. Tāpēc izmeklēšana ir pakāpeniska.

1. Noskaidro, vai sāpes sākušās pēkšņi vienā kustībā vai attīstījušās pakāpeniski nedēļu laikā.
2. Sataustot meklē sāpīgāko punktu gar pievilcēju cīpslu un tās piestiprināšanās vietu pie kaunuma kaula.
3. Lūdz pacientam saspiest ceļus kopā pret pretestību; sāpes šajā pārbaudē norāda uz pievilcēju iesaisti.
4. Pārbauda gūžas locītavas kustības apjomu, lai izslēgtu locītavas slimību.
5. Pārbauda cirkšņa kanālu, klepojot, lai novērtētu trūces iespēju.
6. Ja diagnoze nav skaidra, veic ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi, kas vislabāk parāda muskuļu un cīpslu bojājumus.

Vairākas pavisam atšķirīgas problēmas dod sāpes gandrīz tajā pašā vietā. Dažas no tām nav saistītas ar sportu un prasa citu ārstēšanu.

Lielais pievilcējmuskulis būtībā ir divi muskuļi vienā. Tā priekšējā daļa strādā kā tipisks pievilcējs un to inervē aizslēgnervs, bet aizmugurējā daļa, kas piestiprinās pie augšstilba kaula iekšējā pauguriņa, pēc darbības un nervu apgādes līdzinās augšstilba aizmugures muskuļiem un palīdz iztaisnot gūžu. Tāpēc tā bojājums var izpausties gan kā cirkšņa, gan kā augšstilba aizmugures problēma.

Otra praktiska nianse: pievilcēju cīpslas piestiprinās tieši tajā pašā vietā, kur vēdera taisnais muskulis, tikai no pretējās puses. Abi velk kaunuma kaula savienojumu pretējos virzienos, un, ja viena puse ir vāja, slodze otrā pieaug. Tieši tāpēc mūsdienu atjaunošanās programmās sportistiem netrenē tikai pievilcējus, bet vienlaikus arī vēdera preses un iegurņa stabilizējošos muskuļus.