Kas ir cirkšņa muskuļi?

Nosaukums liek domāt, ka to uzdevums ir savilkt kājas kopā, un tas ir pareizi, bet ikdienā tas notiek reti. Daudz biežāk šie muskuļi strādā stabilizējot: katrā solī, kad viena kāja ir gaisā, pievilcējmuskuļi otrā pusē neļauj iegurnim izslīdēt sāniski un notur ķermeņa svaru virs atbalsta kājas.

Otrs uzdevums ir virziena kontrole. Tieši pievilcējmuskuļi bremzē kājas atvēzienu uz āru un ļauj strauji mainīt virzienu. Tāpēc tie ir īpaši noslogoti sporta veidos ar asām sānkustībām, piemēram, futbolā, hokejā un tenisā.

Trešais, retāk pieminētais uzdevums ir palīdzība gurna saliekšanā un rotācijā. Ķemmes muskulis darbojas gan kā pievilcējs, gan kā saliecējs, un tieši tāpēc sāpes cirksnī bieži jūtamas tieši saliecot kāju, nevis to pievelkot.

Visu grupu galvenokārt inervē aizslēgnervs (nervus obturatorius), kas iznāk no iegurņa caur aizslēgtās atveres kanālu. Lielā pievilcējmuskuļa aizmugurējo daļu papildus inervē sēžas nervs, un tas atspoguļo šī muskuļa divējādo izcelsmi.

Biežākā problēma ir pievilcējmuskuļu sastiepums, ko sporta medicīnā sauc par cirkšņa traumu. Tas parasti notiek strauja atvēziena vai virziena maiņas brīdī, un sāpes ir jūtamas augšstilba iekšpuses augšdaļā vai pašā cirksnī. Raksturīgi, ka sāpes pastiprinās, saspiežot ceļgalus kopā pret pretestību.

Sāpes cirksnī tomēr ne vienmēr nāk no muskuļa. Tajā pašā apvidū var izpausties gūžas locītavas slimība, cirkšņa trūce, kaunuma saauguma iekaisums, nervu saspiedums vai pat iegurņa orgānu problēmas. Tieši tāpēc pašam noteikt cēloni nav iespējams.

Atsevišķi minams aizslēgnerva kairinājums: tas var radīt sāpes cirksnī, kas izstaro pa augšstilba iekšpusi uz leju līdz ceļgalam, kopā ar pievilcējmuskuļu vājumu.

Ar šīm sūdzībām nodarbojas ortopēds traumatologs vai sporta ārsts, atveseļošanā fizioterapeits. Pie ārsta jādodas, ja sāpes cirksnī neļauj noslogot kāju, ja parādās izciļņs cirksnī, kas kļūst sāpīgs un nav atgrūžams atpakaļ, ja sāpes pavada drudzis, ja tās rodas bez traumas un ilgst vairākas nedēļas vai ja parādās nejutīgums augšstilba iekšpusē. Izciļņs cirksnī, kas kļuvis ciets, sāpīgs un pavadīts ar vemšanu, prasa neatliekamu palīdzību.

Visbiežākā un praktiski svarīgākā sajaukšana ir cirkšņa muskuļu sastiepums un cirkšņa trūce (hernia inguinalis). Trūce nav muskuļu trauma: tā ir vēdera dobuma satura izspiešanās caur vājo vietu vēdera sienā cirkšņa kanāla apvidū. Atšķirt palīdz tas, ka trūci parasti var redzēt vai sataustīt kā izciļņu, kas parādās, sasprindzinoties vai klepojot, un pazūd, apguļoties. Muskuļa sastiepums izciļņu nerada, bet ir sāpīgs konkrētā kustībā.

Otrā sajaukšana ir cirksnis kā anatomisks apvidus un cirkšņa muskuļi kā funkcionāla grupa. Cirksnis (regio inguinalis) ir apvidus starp vēdera lejasdaļu un augšstilbu, kurā iet lielie asinsvadi, limfmezgli un cirkšņa kanāls. Pievilcējmuskuļi sākas šī apvidus malā, bet atrodas jau augšstilbā.

Trešā: pievilcējmuskuļi un gurna saliecējmuskulis, ko sauc par gūžas jostas muskuli. Tas ir cits muskulis, kas nāk no mugurkaula jostas daļas un iegurņa iekšpuses; tā pārslodze arī rada sāpes cirksnī, bet sāpes pastiprinās paceļot taisnu kāju, nevis saspiežot ceļgalus kopā.

Pievilcējmuskuļiem ir neparasti daudz sākuma vietu vienā šaurā laukumā pie kaunuma kaula, un tieši tur slodze koncentrējas. Tāpēc hroniskas cirkšņa sāpes sportistiem bieži nāk nevis no muskuļa vēdera, bet no cīpslas piestiprināšanās vietas pie kaula, kur audu atjaunošanās ir lēna.

Otra noderīga detaļa: garā pievilcējmuskuļa cīpsla ir viegli sataustāma. Sēžot ar nedaudz izplestām kājām un saspiežot ceļgalus kopā, augšstilba iekšpusē pie cirkšņa izcēlīsies ciets valnītis. Tas ir vienkāršs veids, kā šo grupu atrast uz sava ķermeņa.

Un vēl viena lieta, ko mācību grāmatas kopsavilkums neizstāsta: muskuļu nosaukumi šeit apraksta nevis funkciju, bet formu vai novietojumu. Ķemmes muskulis nosaukts pēc kaula ķemmveida izciļņa, gar kuru tas piestiprinās, bet slaidais muskulis pēc savas garās, šaurās formas, nevis tāpēc, ka tas padarītu kāju slaidu.