Kā darbojas muguras smadzenes?

Lejupejošais galvenais ceļš ir piramidālais jeb garozas un muguras smadzeņu ceļš, pa kuru no smadzeņu garozas nāk gribas kustību pavēles. Augšupejošie ceļi ir divi lielie: aizmugurējās auklas nes smalku pieskārienu, vibrāciju un priekšstatu par locekļu stāvokli, bet sānu ceļš nes sāpes un temperatūru.

Svarīgākais, ko par šiem ceļiem vērts zināt, ir tas, ka tie šķērso ķermeņa viduslīniju dažādās vietās. Sāpju un temperatūras šķiedras pāriet uz pretējo pusi jau turpat segmentā, kurā ienāk, bet pieskāriena un stāvokļa šķiedras kāpj augšup savā pusē un krustojas tikai smadzeņu stumbrā. Tāpēc muguras smadzeņu vienas puses bojājumā rodas neparasta aina: vājums un pieskāriena zudums vienā pusē, bet sāpju un temperatūras zudums pretējā.

Vienkāršākais reflekss ir ceļgala reflekss. Sitiens pa cīpslu izstiepj muskuli, izstiepumu uztver muskuļa receptors, signāls pa jušanas šķiedru ieiet muguras smadzenēs un tur pārslēdzas tieši uz kustību neironu, kas muskuli saraus. Ceļā ir tikai viena sinapse, un smadzenes par notikušo uzzina pēc tam.

Sarežģītāks ir atvilkšanas reflekss: pieskaroties karstam, roka atraujas atpakaļ pirms brīža, kad cilvēks apzinās sāpes. Vienlaikus pretējā ķermeņa pusē pastiprinās balsta muskuļu tonuss, lai, atraujot kāju, cilvēks nepakristu. Tieši tāpēc refleksu pārbaude ir tik vērtīga: tā parāda muguras smadzeņu segmenta darbību neatkarīgi no tā, ko cilvēks stāsta vai spēj izpildīt.

Muguras smadzenēs darbojas arī ritmu ģeneratori, kas uztur pamatkustību secību ejot, un veģetatīvie centri: simpātiskās šķiedras iziet no krūšu un augšējās jostas daļas, bet parasimpātiskie centri urīnpūšļa, zarnu un dzimumfunkciju vadībai atrodas krustu daļā.

Traumā izšķirošs ir bojājuma līmenis. Diafragmu vada kakla daļas trešais līdz piektais segments, tāpēc bojājums augstāk par tiem apdraud elpošanu; bojājums krūšu daļā saglabā rokas, bet atņem kāju kustības un maina urīnpūšļa un zarnu darbību. Pirmajās dienās pēc smagas traumas iestājas spinālais šoks, kad zem bojājuma izzūd pat refleksi, un tikai vēlāk kļūst skaidrs, cik daudz funkciju atgriezīsies.

Citi tipiski bojājumu cēloņi ir saspiedums audzēja vai izspiedušās starpskriemeļu skrimšļa dēļ, iekaisums, asinsrites traucējumi un mielīna slimības, piemēram, multiplā skleroze, kurā tiek bojāts tieši vadīšanas ceļu apvalks.

Nekavējoties jāzvana 113, ja pēc kritiena vai negadījuma rodas vājums vai nejutīgums ekstremitātēs, un cietušais šādā gadījumā nav jākustina, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Neatliekama palīdzība vajadzīga arī tad, ja bez traumas strauji pieaug kāju vājums, zūd jušana joslveidīgi, parādās nejutīgums starpenē vai urīna aizture. Muguras smadzeņu slimības ārstē neirologs un neiroķirurgs, bet atveseļošanos vada rehabilitologs. Šis teksts neaizstāj ārsta izmeklēšanu.

Visbiežāk muguras smadzenes jauc ar mugurkaulu. Mugurkauls ir kaulu un skrimšļu virkne, bet muguras smadzenes ir nervu audi tā iekšienē; kaula bojājums ne vienmēr nozīmē nervu bojājumu, un tieši tāpēc pēc traumas skriemeļa lūzums var būt, bet kustības saglabāties.

Otra neskaidrība ir starp muguras smadzenēm un nerviem. Muguras smadzenes beidzas jostas daļas augšā, bet nervu saknes turpinās tālāk lejup; tāpēc arī mugurkaula punkciju veic zemāk, kur adata smadzenes vairs nevar aizskart. Tāpat jāatceras, ka muguras sāpes pašas par sevi visbiežāk nāk no muskuļiem, locītavām un saitēm, nevis no muguras smadzenēm.

Muguras smadzenes nav vads, bet gan apstrādes ierīce. Liela daļa no tā, ko uzskatām par smadzeņu darbu, notiek jau šeit: signālu filtrēšana, muskuļu tonusa uzturēšana, soļošanas ritms, urīnpūšļa iztukšošanas secība. Galvas smadzenes lielā mērā nevis komandē katru sīkumu, bet iekārto un kavē šīs gatavās programmas.

Tieši tāpēc pēc muguras smadzeņu bojājuma zem bojājuma līmeņa ar laiku bieži parādās pastiprināti refleksi un spasticitāte, nevis pilnīgs klusums: segments joprojām strādā, tikai vairs nesaņem bremzējošos signālus no augšas.