Kā muguras smadzenes saistītas ar nervu sistēmu?

Nervu sistēmu iedala centrālajā un perifērajā. Centrālā ir galvas un muguras smadzenes, perifērā ir visi nervi un mezgli ārpus tām. Perifērie nervi paši neko neizlemj: tie ir vadi. Muguras smadzenes ir vieta, kur šie vadi pieslēdzas centram.

Perifēro sistēmu funkcionāli dala somatiskajā, kas apkalpo ādu un skeleta muskuļus un ir pakļauta gribai, un veģetatīvajā, kas vada iekšējos orgānus. Arī veģetatīvā sistēma iziet caur muguras smadzenēm: simpātiskās šķiedras sākas krūšu un augšējās jostas daļas segmentos, bet parasimpātiskās daļēji krustu daļā. Tāpēc muguras smadzeņu bojājums skar ne tikai kustības, bet arī asinsspiedienu, urīnpūsli, zarnas un dzimumfunkciju.

Katrs muguras smadzeņu segments apkalpo noteiktu ādas joslu, ko sauc par dermatomu, un noteiktu muskuļu grupu. Tieši tāpēc neirologs, pārbaudot jutību pa joslām un atsevišķu muskuļu spēku, spēj noteikt bojājuma līmeni bez jebkādas aparatūras.

Vienkāršākais refleks sastāv no pieciem posmiem: receptors, jutīgais neirons, savienojums muguras smadzenēs, kustību neirons un muskulis. Ceļgala reflekss, ko ārsts pārbauda ar āmuriņu, ir tieši tāds.

Aizsargreflekss, atraujot roku no karsta, ir nedaudz sarežģītāks, bet arī tas noris muguras smadzeņu līmenī. Roka atraujas ātrāk, nekā cilvēks paspēj sajust sāpes, jo signāls līdz smadzenēm aiziet vēlāk nekā izpildes pavēle atpakaļ uz muskuli.

Smadzenes refleksus nevada, bet regulē to stiprumu. Tāpēc, ja pārtrūkst smadzeņu ietekme pa lejupejošajiem ceļiem, refleksi laika gaitā kļūst pārmērīgi dzīvi un muskuļi sasprindzināti. Šī pazīme ārstam norāda, ka bojājums ir centrālajā nervu sistēmā, nevis perifērajā nervā, kur refleksi, gluži otrādi, izzūd.

Muguras smadzeņu bojājuma sekas nosaka līmenis. Jo augstāk bojājums, jo plašāks zudums; kakla daļas bojājums skar arī rokas un var traucēt elpošanu, krūšu daļas bojājums galvenokārt kājas un rumpi. Zem bojājuma līmeņa zūd kustības un jutība, un tiek traucēta urīnpūšļa un zarnu darbība.

Nervaudi centrālajā nervu sistēmā praktiski neatjaunojas, tāpēc ārstēšanas galvenā jēga ir novērst tālāku bojājumu un maksimāli izmantot saglabājušās šķiedras ar rehabilitāciju. Tieši tāpēc negadījuma vietā cietušo ar aizdomām par mugurkaula traumu nedrīkst pārvietot bez nepieciešamības un galvu jācenšas noturēt vienā līnijā ar ķermeni.

Īpaši jāzina zirga astes saspiešanas pazīmes: nejutīgums starpenē un sēžamvietā, kas atgādina sēdēšanu seglos, urīna aizture vai nesaturēšana, vēdera izejas nesaturēšana un abu kāju pieaugošs vājums. Tas ir neatliekams stāvoklis, un jāzvana 113 vai 112, jo palīdzība ir jāsniedz stundu, nevis dienu laikā.

Ar muguras smadzeņu slimībām nodarbojas neirologs, traumas un saspiedumus ārstē neiroķirurgs, bet atgūšanos vada rehabilitologs, fizioterapeits un ergoterapeits.

Latviešu valodā biežākais pārpratums ir jaukt muguras smadzenes ar mugurkaulu. Mugurkauls ir kaulainais stabs no skriemeļiem, muguras smadzenes ir nervaudu aukla tā iekšpusē. Mugurkauls var būt bojāts, nesabojājot muguras smadzenes, un otrādi.

Otrs sajaukums ir ar kaulu smadzenēm. Kaulu smadzenes ir asinsrades audi kaulu iekšienē un ar nervu sistēmu tām nav nekā kopīga; nosaukumu līdzība ir tikai valodas nejaušība.

Trešais ir praktiski svarīgs: muguras smadzenes beidzas augstāk, nekā beidzas mugurkaula kanāls. Tieši tāpēc lumbālpunkciju veic zemākā līmenī, kur adata nokļūst starp brīvi peldošām nervu saknēm un pašas muguras smadzenes ievainot nevar.