Kas ir augšstilba asinsvadi?

Augšstilba trijstūrī struktūras sakārtotas stingrā secībā no ārpuses uz iekšpusi: nervs, artērija, vēna, limfvadi un limfmezgli. Šī secība ir viens no visbiežāk izmantotajiem orientieriem medicīnā, jo tā ļauj droši atrast vajadzīgo asinsvadu pēc taustāmā pulsa.

Praktiski tas nozīmē, ka vēnu vienmēr meklē tieši uz vidusdaļas pusi no pulsa, bet nervs atrodas pulsam no ārpuses. Tā punktē vēnu asins ņemšanai smagi slimam cilvēkam, ievada katetru sirds asinsvadu izmeklējumam un tā veic augšstilba nerva sāpju bloķēšanu.

Pulsu augšstilba artērijā sataustīt var pusceļā starp iegurņa priekšējo izcilni un kaunuma saaugumu. Šī pulsa pārbaude ir standarta solis, izmeklējot cilvēku ar kāju sāpēm ejot vai ar aukstu, bālu kāju.

Augšstilba asinsvadi ir plati un guļ tuvu ādai, tāpēc tie ir ērtākā ieeja visā ķermenī. Caur augšstilba artēriju veic sirds asinsvadu izmeklēšanu un paplašināšanu, smadzeņu asinsvadu iejaukšanos un aortas protēžu ievadīšanu; caur augšstilba vēnu ievada centrālos katetrus un veic sirds ritma izmeklējumus.

Lielā zemādas vēna savukārt ir biežāk izmantotais materiāls sirds vainagartēriju un kāju artēriju apvedceļa operācijās. To var izņemt bez sekām, jo dziļā vēnu sistēma pārņem visu atplūdi.

Smagas asiņošanas gadījumā no augšstilba augšdaļas spiediens ar dūri cirksnī, spiežot artēriju pret kaulu, ir viens no nedaudzajiem paņēmieniem, kas spēj apturēt dzīvībai bīstamu asins zudumu no vietas, kur žņaugu uzlikt nav kur.

Artēriju sašaurināšanās aterosklerozes dēļ vispirms izpaužas kā sāpes vai smaguma sajūta ikros ejot, kas pāriet, apstājoties uz pāris minūtēm. To sauc par pārejošu klibošanu; ja sašaurinājums ir augšstilba artērijas augšdaļā vai augstāk, sāpes var būt sēžamvietā un augšstilbā.

Brīdinājuma pazīmes, kas prasa steidzamu palīdzību, ir pēkšņi auksta, bāla, sāpīga un nejutīga kāja bez pulsa. Tas nozīmē pēkšņu artērijas nosprostojumu, un laika ir maz.

Vēnu pusē galvenā problēma ir dziļo vēnu tromboze: vienpusējs kājas pietūkums, smagums, siltums un sāpes, sevišķi pēc ilgstošas nekustēšanās, operācijas vai gara ceļojuma. Ja tam pievienojas elpas trūkums vai sāpes krūtīs, jāsauc neatliekamā palīdzība.

Varikozās vēnas skar virspusējo lielo zemādas vēnu un tās vārstuļus. Ar artērijām un vēnām nodarbojas asinsvadu ķirurgs un angiologs, sākotnēji var vērsties pie ģimenes ārsta. Šeit aprakstīti tikai mehānismi, diagnozi nosaka ārsts.

Pirmkārt, tos sajauc ar augšstilba kaulu. Nosaukumā lietotais apzīmējums norāda uz ķermeņa daļu, nevis uz kaula asinsvadiem. Mašīntulkojumos bieži parādās maldinošs apzīmējums „augšstilba kaula artērija“, kāda anatomijā nav.

Otrkārt, cirkšņa trūci sajauc ar augšstilba trūci. Augšstilba trūce iziet zem cirkšņa saites, uz vidusdaļas pusi no vēnas, tā ir biežāka sievietēm un biežāk iespiežas; cirkšņa trūce iziet virs cirkšņa saites. Atšķirība ir svarīga tāpēc, ka iespiesta trūce ir neatliekams ķirurģisks stāvoklis.

Treškārt, dziļo augšstilba artēriju sajauc ar galveno stumbru. Dziļā artērija baro muskuļus un ir galvenais apvedceļš, ja galvenais stumbrs nosprostojas; tieši tāpēc daudzi cilvēki ar nosprostotu augšstilba artēriju joprojām spēj staigāt, tikai ar sāpēm slodzē.

Asinīm no pēdas jāuzkāpj līdz sirdij aptuveni cilvēka auguma garumā bez sirds palīdzības, jo artēriju spiediens kapilāros ir gandrīz zudis. To risina divas lietas: vārstuļi vēnās, kas neļauj asinīm plūst atpakaļ, un ikru muskuļi, kas, saraujoties, izspiež dziļās vēnas kā sūknis.

Tāpēc ikru muskuļus mēdz saukt par otro sirdi. Tas nav tēlains izteiciens: bez to darba ilgstoši stāvot asinis sakrājas kājās un cilvēks var noģībt. Tieši tāpēc sargiem, kas ilgi stāv nekustīgi, māca nemanāmi darbināt ikrus.

No tā izriet vienkārša atziņa lidojumiem un garām sēdēšanas stundām: nozīme ir nevis kāju pozīcijai, bet kustībai. Pat pēdu vilkšana uz augšu un uz leju ik pēc pusstundas iedarbina ikru sūkni un uztur asins plūsmu dziļajās vēnās.