Augšstilba asinsvadu apvalks: uzbūve un nozīme

Apvalka priekšējo sienu veido šķērseniskās fascijas (fascia transversalis) turpinājums, kas no vēdera sienas iekšpuses seko asinsvadiem lejup. Aizmugurējo sienu veido zarnkaula fascijas (fascia iliaca) turpinājums, kas klāj zarnkaula un jostas muskuli.

Abas fascijas apakšā pakāpeniski tuvinās un aptuveni dažu centimetru attālumā zem cirkšņa saites saplūst ar asinsvadu ārējo apvalku. Tāpēc apvalks pēc formas ir piltuve ar plašāku augšdaļu un šauru apakšdaļu.

Augšstilba nervs (nervus femoralis) apvalkā neietilpst: tas atrodas ārpusē, aiz zarnkaula fascijas un uz sāniem no artērijas. Šī detaļa ir svarīga praktiski, jo tā izskaidro, kāpēc vietēja anestēzijas šķīduma ievadīšana apvalkā nervu nebloķē un kāpēc nerva bloķēšanai izmanto citu tehniku.

Nodalījumu kārtība no sāniem uz iekšpusi ir pastāvīga, un to atcerēties ir vieglāk nekā izskatās, jo tā atbilst arī taustāmām atrašanās vietām.

Augšstilba kanāls (canalis femoralis) ir īsa telpa apvalka mediālajā nodalījumā. Tās augšējo atveri sauc par augšstilba gredzenu (anulus femoralis), un tieši šī atvere ir tā vieta, kur trūce iesprūst.

Gredzena robežas ir cietas un neelastīgas gandrīz no visām pusēm. Priekšā to ierobežo cirkšņa saite, aizmugurē kaunuma kaula ķemme ar to klājošo saiti, mediāli izliektā saite, bet sānos augšstilba vēna. Tieši šī cieto robežu kombinācija izskaidro, kāpēc augšstilba trūce tik viegli tiek nožņaugta.

Veselā cilvēkā kanālā ir taukaudi, limfvadi un neliels limfmezgls. Tā fizioloģiskais uzdevums ir dot vietu augšstilba vēnai izplesties brīžos, kad no kājas atteces apjoms strauji pieaug, piemēram, slodzes laikā vai vēdera preses sasprindzinājumā.

Uzmavas galvenā mehāniskā funkcija ir ļaut asinsvadiem slīdēt attiecībā pret apkārtējiem audiem. Gūžas locītava kustas plašā apjomā, un asinsvadiem katrā solī jāmaina savs ceļa garums un leņķis.

• Ļauj asinsvadiem slīdēt gūžas saliekšanas un iztaisnošanas laikā, neizstiepjot to sienu
• Nodala artēriju no vēnas, tā samazinot risku, ka pulsējošā artērija saspiež vēnu
• Atstāj rezerves telpu vēnas paplašinājumam pie palielinātas atteces
• Veido dabisku ceļu limfai no kājas uz iegurņa limfmezgliem
• Ierobežo infekcijas un asinsizplūduma izplatīšanos, jo fascijas telpas darbojas kā nodalījumi
• Kalpo ķirurgam un radiologam par skaidru orientieri, meklējot asinsvadus

Augšstilba asinsvadu apvalks nav atsevišķs orgāns, bet vēdera sienas fasciju mehānisks turpinājums, kas izveidojas, kad augļa attīstības gaitā asinsvadi izaug no iegurņa uz kājas aizmetni. Tāpēc tā uzbūve tieši atspoguļo vēdera sienas slāņu kārtību: kas vēderā ir iekšpusē, apvalkā kļūst par priekšējo sienu.

Bērniem augšstilba gredzens ir mazs un taukaudu tajā maz, tāpēc augšstilba trūce bērnībā ir reta. Pieaugušā vecumā gredzena izmērs un mīksto audu tonuss mainās, un trūces biežums pieaug.

Sievietēm iegurnis ir platāks un asinsvadu sprauga attiecīgi nedaudz plašāka, un tas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc augšstilba trūce sievietēm sastopama biežāk. Tomēr absolūtos skaitļos arī sievietēm cirkšņa trūce joprojām ir biežāka nekā augšstilba trūce, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc kļūdaina diagnoze šajā apvidū nav retums.

Ar gadiem samazinās vēdera sienas saistaudu izturība, un palielina risku visi apstākļi, kas paaugstina spiedienu vēdera dobumā: hronisks klepus, ilgstoša aizcietējuma izraisīta sasprindzināšanās, smaga fiziska darba slodze un liekais svars. Tieši tāpēc profilakse šeit nav vērsta uz pašu apvalku, bet uz šiem spiediena avotiem.

Augšstilba artērija cirkšņa apvidū ir viena no pieejamākajām lielajām artērijām visā ķermenī, un tieši tāpēc tā ir klasiskā ieejas vieta sirds un asinsvadu izmeklējumiem un ārstēšanai.

Kārtību no sāniem uz iekšpusi mediķi iegaumē kā secību: nervs, artērija, vēna, tukšā telpa, limfvadi. Šī secība ļauj ātri atrast vajadzīgo struktūru arī tad, kad pulss ir vājš.

Tieši ar šo pielietojumu saistīts arī otrs nozīmes lauks vārdam apvalks. Medicīnas ierīču valodā par augšstilba apvalku dēvē arī plānu plastmasas ievadcauruli, ko procedūras laikā ievieto asinsvadā, lai pa to droši virzītu katetrus. Abas lietas sauc līdzīgi, bet anatomiskā struktūra un ierīce nav viens un tas pats.

Biežākā slimība, kas tieši saistīta ar šo anatomiju, ir augšstilba trūce. Tā izpaužas kā izspiedums cirksnī zem cirkšņa saites, bieži neliels un grūti pamanāms, un tā vairāk sastopama sievietēm, jo iegurņa proporcijas atšķiras.

Tā kā gredzena robežas ir necietīgas, trūces saturs var tikt nožņaugts, pārtraucot tā asinsapgādi. Tas ir neatliekams ķirurģisks stāvoklis. Ja izspiedums kļūst ciets, ļoti sāpīgs, nav atgrūstams un pievienojas slikta dūša, vemšana vai vēdera uzpūšanās, nekavējoties jāzvana uz 113.

Otra problēmu grupa saistīta ar procedūrām. Pēc artērijas punkcijas var veidoties asinsizplūdums, viltus aneirisma vai savienojums starp artēriju un vēnu. Pazīmes ir pieaugošs sāpīgs pietūkums, pulsējoša masa vai jauns troksnis, ko dzird ārsts.

Trešā grupa ir limfmezglu palielināšanās šajā apvidū, kas var rasties infekcijas dēļ kājā vai citu iemeslu dēļ. Ar šiem stāvokļiem strādā ķirurgs, asinsvadu ķirurgs un kardiologs, bet sākotnējo vērtējumu veic ģimenes ārsts.

Pirmais solis vienmēr ir apskate un taustīšana, jo daudzas atbildes var iegūt bez aparatūras.

1. Apskate stāvus un guļus, jo neliels izspiedums guļus stāvoklī var pilnībā pazust
2. Kaunuma kaula pauguriņa sataustīšana, lai noteiktu, vai izspiedums ir virs vai zem tā
3. Pārbaude ar sasprindzinājumu vai klepu, vērojot, vai izspiedums palielinās
4. Ultrasonogrāfija ar doplerogrāfiju, kas parāda gan trūci, gan asinsvadu stāvokli
5. Datortomogrāfija neskaidros gadījumos vai ja ir aizdomas par nožņaugšanos
6. Asinsvadu izmeklējumos ultrasonogrāfijas kontrole punkcijas laikā, kas samazina komplikāciju risku

Galvenā atšķiršana ir augšstilba trūce pret cirkšņa trūci. Noderīgs orientieris ir kaunuma kaula pauguriņš: cirkšņa trūce iznāk virs un mediāli no tā, bet augšstilba trūce zem un sānis no tā. Šis paņēmiens nav absolūti drošs, un galīgo atbildi bieži dod ultrasonogrāfija.

Otrs sajaukums ir palielināts limfmezgls. Tas parasti ir apaļš, kustīgs, nemainās ar sasprindzinājumu un nepazūd guļus stāvoklī, atšķirībā no vairuma trūču.

Trešais ir lielās apakšādas vēnas paplašinājums tās ieplūdes vietā, ko sauc arī par vēnas mezglu. Tas ir mīksts, piepildās stāvus, pazūd guļus un var dot vieglu trīsuļojošu sajūtu, klepojot.

Ceturtais ir gūžas locītavas maisiņa iekaisums vai jostas muskuļa abscess, kas var dot pietūkumu tajā pašā apvidū, bet parasti ar sāpēm kustībā un citām vispārējām pazīmēm.