Kas ir virspusējā augšstilba artērija?

Pievilcējmuskuļu kanāls ir cieta, šaura caurule starp muskuļiem, un tieši tajā virspusējā augšstilba artērija visbiežāk aizsprostojas aterosklerozes dēļ. Rezultāts ir tipiska aina: ejot sāk sāpēt ikri, sāpes liek apstāties un dažu minūšu laikā pāriet, tad atkal atkārtojas pēc līdzīga noieta attāluma.

Daudzi cilvēki ar pilnīgi noslēgtu virspusējo augšstilba artēriju tomēr spēj staigāt, jo asinis apiet aizsprostojumu pa dziļās augšstilba artērijas zariem un ceļa apkārtnes asinsvadu tīklu. Tas ir arī iemesls, kāpēc kājas asinsrites vērtējumā ārstam svarīgi ir ne tikai atrast sašaurinājumu, bet arī saprast, cik labs ir apvedceļš.

Plānveidīgi pie ģimenes ārsta jādodas, ja ejot atkārtoti sāp ikri vai augšstilbs un sāpes izzūd apstājoties, ja kāja kļūst bāla un vēsa, ja izzūd apmatojums uz pirkstiem vai ja uz pēdas parādās brūce, kas nedzīst vairākas nedēļas. Sāpes kājā miera stāvoklī, īpaši naktī, kad kāja ir pacelta, ir nopietnāka pazīme un prasa drīzu izmeklēšanu.

Pēkšņi radušās stipras sāpes ar aukstu, bālu, nejūtīgu un nekustīgu kāju ir neatliekams stāvoklis: jāzvana 113, jo runa var būt par artērijas pēkšņu nosprostojumu, un audu izdzīvošanu mēra stundās. Ar šādiem stāvokļiem nodarbojas asinsvadu ķirurgs, sašaurinājumus atver arī invazīvais radiologs. Šis teksts skaidro uzbūvi un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Pirmā un lielākā neskaidrība ir pats nosaukums. Oficiālajā anatomiskajā terminoloģijā „virspusējās augšstilba artērijas“ nav: tur šis asinsvads vienkārši ir augšstilba artērija, un apzīmējums „virspusējā“ nāk no asinsvadu ķirurģijas un radioloģijas, kur to nepieciešams atšķirt no dziļās augšstilba artērijas. No tā izriet arī maldinošā nozīme: šī artērija lielākajā daļā sava ceļa guļ dziļi zem muskuļiem, un „virspusējā“ nozīmē tikai to, ka tā nav dziļais zars.

Otrs jaucamais pāris ir kopējā un virspusējā augšstilba artērija. Tas ir svarīgi praksē: katetrus sirds un asinsvadu izmeklējumiem ievada caur kopējo augšstilba artēriju tieši zem cirkšņa saites, jo tur asinsvadu pēc izmeklējuma var droši piespiest pret kaulu. Punkcija zemāk, virspusējā artērijā, biežāk beidzas ar asiņošanu vai viltus aneirismu.

Trešā sajaukšana ir ar lielo zemādas vēnu, kas patiešām ir virspusēja un iet gar augšstilba iekšpusi. Tā ir vēna, tajā nav pulsa, un tieši to izmanto varikozo vēnu operācijās vai kā transplantātu.

Cirkšņa apvidū struktūras guļ stingrā secībā no ārpuses uz iekšpusi: nervs, artērija, vēna un pēc tam limfmezglu grupa. Tieši tāpēc pulsu cirksnī meklē vidū starp gūžas kaula priekšējo izcilni un kaunuma kaula savienojumu, un tieši tāpēc vēnu punkcijai izvēlas vietu tieši uz iekšu no sataustāmā pulsa.

Vēl viena praktiska sakarība: tā kā kāju artērijas ir garas un slodze uz tām liela, pirmais brīdinājums par vispārēju asinsvadu aterosklerozi bieži parādās tieši kājās, nevis sirdī. Tāpēc mijklibošana ir iemesls pārbaudīt arī sirds un smadzeņu asinsvadu riska faktorus, nevis tikai kāju.