Kas ir augšstilba aizmugurējie muskuļi (hamstringi)?

Visi trīs muskuļi sākas no sēžas kaula paugura (tuber ischiadicum), tā kaula izciļņa, uz kura cilvēks balstās, sēžot uz cietas virsmas. Beigu piestiprinājumi ir dažādi, un tieši tie izskaidro kustību atšķirības.

Augšstilba divgalvu muskulis iet uz ārējo pusi un piestiprinās pie šķiedrkaula galviņas (caput fibulae), ko var sataustīt kā cietu bumbuli ceļgala ārpusē, nedaudz zemāk par ceļa locītavas spraugu. Pusčīpslas un pusplēves muskuļi iet uz iekšējo pusi un piestiprinās pie lielā lielakaula (tibia) augšdaļas mediālās virsmas. Pusčīpslas muskuļa cīpsla tur pievienojas plakanai cīpslu platībai, ko sauc par zoss kājiņu (pes anserinus), jo trīs cīpslas, kas tajā saplūst, atgādina putna pēdas nospiedumu.

Uzskaitījums „atliec gūžu, saliec ceļgalu“ ir tikai puse patiesības. Ejot un skrienot, grupa lielāko daļu darba veic bremzējot, nevis paātrinot. Solī, kad kāja ir izmesta uz priekšu un apakšstilbs pēc inerces turpina kustību, tieši augšstilba aizmugurējie muskuļi izstiepjoties palēnina apakšstilbu un sagatavo pēdu saskarei ar zemi. Šāda darbība, kurā muskulis vienlaikus saspringst un pagarinās, ir ekscentriska, un tā slogo šķiedras visvairāk.

Kad ceļgals ir saliekts, grupa arī pagriež apakšstilbu: divgalvu muskulis griež to uz āru, abi iekšējie muskuļi uz iekšu. Tas nav akadēmisks sīkums, jo šī spēja stabilizē ceļgalu sānu virzienā un papildina priekšējās krustenisko saites darbu.

Gūžas atliekšanā šie muskuļi strādā kopā ar lielo sēžas muskuli (m. gluteus maximus). Ja sēžas muskulis ilgstoši sēdoša darba dēļ ieslēdzas gausi, aizmugurējā grupa pārņem lielāku daļu slodzes, nekā tai paredzēts, un tas ir viens no biežākajiem atkārtotu sastiepumu fona iemesliem.

Biežākā trauma ir muskuļa sastiepums vai daļējs plīsums, un tas gandrīz vienmēr notiek negaidītā paātrinājumā vai tad, kad kāja tiek izmesta tālu uz priekšu. Cilvēks parasti apraksta asu, precīzi lokalizējamu sāpi augšstilba aizmugurē, kas liek kustību pārtraukt uzreiz. Nākamajās dienās var parādīties zilums, kas nolaižas zemāk par pašu traumas vietu, jo asinis izplatās pa audu spraugām.

Otra bieža situācija ir cīpslas pārslodze piestiprinājuma vietā pie sēžas kaula paugura. Tā izpaužas citādi: dziļa, velkoša sāpe sēžamvietā, kas pastiprinās, ilgi sēžot uz cietas virsmas vai skrienot kalnā, nevis strauji skrienot pa līdzenumu.

Pie ārsta jādodas, ja pēc traumas nav iespējams uzkāpt uz kājas, ja traumas brīdī bija sajūtama vai dzirdama pēkšņa „atlaišanās“, ja zilums ir plašs, ja pirkstiem sataustāma iedobe muskuļa vietā vai ja sāpes nemazinās vairākas nedēļas. Augoša vecuma pusaudžiem straujā kustībā var atrauties kaula fragments sēžas paugura vietā, tāpēc bērna trauma vienmēr vērtējama atsevišķi. Sākotnēji jāvēršas pie ģimenes ārsta, tālāk ar šādām traumām strādā traumatologs ortopēds un fizioterapeits, sportistiem arī sporta ārsts.

Latviešu tekstos angļu vārds hamstring bieži parādās kā „paceles cīpsla“, un tas ir maldinošs tulkojums. Runa ir par trim muskuļiem ar saviem muskuļu vēderiem, nevis par vienu cīpslu, un lielākā daļa traumu notiek muskuļa audos, nevis cīpslā. Pacele (regio poplitea) ir tikai apgabals aiz ceļgala, caur kuru šo muskuļu cīpslas iziet ceļā uz savām piestiprinājuma vietām.

Otra bieža sajaukšana ir ar sēžas nerva kairinājumu, ko sarunvalodā sauc par išiasu. Muskuļa trauma dod sāpes, kas ir sataustāmas vienā konkrētā vietā un pastiprinās, saspringstot muskulim; nerva izraisītas sāpes biežāk ir dedzinošas, izstaro no muguras lejup gar visu kāju un var pavadīt tirpšanu vai nejutīgumu pēdā. Tikai pirmajā gadījumā problēma ir pašā augšstilbā.

Prātā jāpatur arī tas, ka iekšējā augšstilba sāpes pēc straujas kustības uz sāniem visbiežāk nāk no pievilcējmuskuļiem (mm. adductores), nevis no aizmugurējās grupas. Tās ir divas dažādas traumas ar dažādu atveseļošanās gaitu.

Nosaukums nāk no gaļas apstrādes, nevis no medicīnas. Senajā angļu valodā ham apzīmēja augšstilba aizmuguri, bet string ir aukla: tieši aiz ceļgala izvirzītās cīpslas kalpoja par āķi, aiz kura kautuvē pakāra liemeni. No tās pašas saknes nāk arī darbības vārds to hamstring nozīmē „padarīt bezspēcīgu“, jo pārgriezta šī cīpsla atņem dzīvniekam spēju bēgt.

Praktiskais secinājums no pašas anatomijas ir vienkāršs: tā kā grupa strādā pāri divām locītavām, tās izturība pārbaudāma tieši izstieptā stāvoklī. Tāpēc treniņos, kas šos muskuļus patiešām sargā, uzsvars tiek likts uz kontrolētu darbu lielā muskuļa garumā, nevis uz pasīvu stiepšanu pēc treniņa. Sajūta, ka „hamstringi ir īsi“, bieži nav muskuļa garuma, bet nerva un audu jutības jautājums, un stiepšana pati par sevi to nemaina.