Kāda ir atšķirība starp vīriešu un sieviešu skeletu?
Īsā atbilde
Vīrietim un sievietei ir vienāds kaulu skaits, tāpēc atšķirības meklējamas nevis kaulu komplektā, bet to formā, masīvumā un proporcijās. Izteiktākā un praktiski svarīgākā atšķirība ir iegurnī (pelvis), kas sievietei ir platāks, zemāks un ar plašāku izeju, otrā vietā ir galvaskauss, kas vīrietim parasti ir ar rupjāku virsmas reljefu.
Dzimumam raksturīgās skeleta pazīmes nav redzamas no dzimšanas. Bērna skelets līdz pubertātei ir tik līdzīgs abiem dzimumiem, ka pat pieredzējis speciālists pēc atsevišķa kaula bieži nevar droši pateikt dzimumu. Pazīmes veidojas pubertātē, kad dzimumhormoni maina kaulu augšanas ātrumu un virzienu: estrogēni agrāk noslēdz augšanas zonas un paplašina iegurni, androgēni ļauj kauliem ilgāk augt garumā un padara muskuļu piestiprināšanās vietas izteiktākas.
Vīrieša skelets vidēji ir lielāks, smagāks un ar masīvākām muskuļu pieslēguma vietām: izteiktāki kaulu izciļņi, rupjākas šķautnes, lielākas locītavu virsmas. Sievietes skelets ir gracilāks, ar gludāku virsmu un mazākām locītavu virsmām. Tā ir statistiska, nevis absolūta atšķirība: garas un masīvas sievietes skelets var būt lielāks nekā neliela auguma vīrietim, tāpēc pēc izmēra vien secinājumus izdarīt nedrīkst.
Trešā atšķirību grupa ir proporcijas. Sievietei plecu josla attiecībā pret iegurni ir šaurāka, vīrietim otrādi. No tā izriet arī atšķirīgs augšstilba kaula (femur) slīpums no iegurņa uz ceļgalu un vidēji lielāks elkoņa nesamais leņķis sievietēm.
Iegurnis: uzticamākā atšķirība
Sievietes iegurnis ir veidots kā dzemdību ceļš, un tas nosaka gandrīz visas tā īpatnības. Iegurņa ieeja sievietei biežāk ir apaļa vai šķērsovāla, vīrietim sirds formas ar izteikti uz priekšu izvirzītu krustu kaula pamatni. Kaunuma loks (arcus pubicus) sievietei ir plats un atgādina apgrieztu burtu U, vīrietim šaurs kā burts V; klasiski to apraksta tā, ka sievietei šis leņķis pārsniedz taisnu leņķi, vīrietim ir mazāks par to.
Papildus tam sievietei ir platāks lielais sēžas ierobs (incisura ischiadica major), zemāki un uz āru vērsti zarnu kauli, īsāks un platāks krustu kauls (os sacrum) ar mazāku izliekumu, kā arī tālāk viena no otras novietotas gūžas locītavu iedobes. Tieši šo pazīmju kopums, nevis kāda viena atsevišķa pazīme, ļauj tiesu medicīnā un antropoloģijā noteikt dzimumu ar vislielāko ticamību.
Galvaskauss un pārējais skelets
Vīrieša galvaskausā (cranium) biežāk ir izteikti uzacu valnīši, asāka pakauša pauguru zona, lielāks deniņu kaula māstveida izaugums, masīvāks apakšžoklis (mandibula) ar taisnāku zaru leņķi un kvadrātiskāku zodu. Sievietes galvaskauss ir apaļīgāks, ar vertikālāku pieri un asāku acs dobuma augšējo malu.
Krūšu kurvis vīrietim vidēji ir garāks un apjomīgāks. Nevienu no šīm pazīmēm nevar lietot atsevišķi: pārklāšanās starp dzimumiem ir liela, un secinājums vienmēr veidojas no vairākām pazīmēm kopā.
Kāpēc atšķirības vispār pastāv
Cilvēka iegurnis risina divus savstarpēji pretrunīgus uzdevumus. Stāvus staigāšanai izdevīgāks ir šaurs un stabils iegurnis, kas ļauj ekonomiski pārnest svaru no vienas kājas uz otru. Dzemdībām ir vajadzīgs plats kanāls, jo cilvēka jaundzimušā galva attiecībā pret mātes ķermeni ir neparasti liela. Sievietes iegurnis ir kompromiss starp abām prasībām, un tieši tāpēc atšķirība no vīrieša iegurņa ir tik pamanāma.
Pārējās atšķirības lielākoties izriet no atšķirīgas muskuļu masas un hormonu ietekmes uz kaulu augšanu, nevis no kādas atsevišķas funkcionālas vajadzības.
Kāpēc tas ir svarīgi klīniski
Iegurņa forma tiek vērtēta dzemdniecībā, jo tā ietekmē dzemdību norisi. Skeleta atšķirības ņem vērā arī traumatoloģijā, jo atšķiras gan tipiskās lūzumu vietas, gan implantu izmēri un forma.
Vissvarīgākā klīniskā atšķirība tomēr nav forma, bet kaulu masas dinamika. Abiem dzimumiem maksimālā kaulu masa tiek sasniegta jaunībā, taču sievietēm pēc menopauzes, strauji krītoties estrogēnu līmenim, kaulu masa dažos gados zūd ievērojami ātrāk nekā vīriešiem. Tāpēc osteoporoze un ar to saistītie lūzumi sievietēm sākas agrākā vecumā. Tas ir mehānisms, nevis likteņa spriedums: fiziskās slodzes, uztura un ārstēšanas ietekme uz kaulu ir pierādīta.
Pie ārsta jādodas, ja lūzums rodas no niecīgas slodzes vai kritiena no savas auguma garuma, ja auguma garums manāmi samazinās, ja veidojas izteikts muguras izliekums vai ja parādās ilgstošas muguras sāpes bez skaidra iemesla. Ar to nodarbojas ģimenes ārsts, endokrinologs, reimatologs un traumatologs ortopēds; kaulu blīvumu novērtē ar densitometriju.
Ko visbiežāk jauc
Visizplatītākais maldīgais priekšstats ir tāds, ka vīrietim esot par vienu ribu mazāk nekā sievietei. Tā ir Bībeles stāsta pārnese uz anatomiju, nevis anatomisks fakts: abiem dzimumiem ir divpadsmit ribu pāri. Papildu riba kakla daļā vai trūkstoša divpadsmitā riba gadās abiem dzimumiem un ir individuāls, nevis dzimuma variants.
Otrs pārpratums ir iegurņa un galvaskausa pazīmju uzticamības sajaukšana. Galvaskauss ir pamanāmāks, bet iegurnis ir precīzāks: galvaskausa reljefs mainās līdz ar vecumu un muskuļu slodzi, savukārt iegurņa forma pēc pubertātes praktiski nemainās.
Trešā izplatītā kļūda ir domāt, ka sievietes kauli pēc savas uzbūves ir vājāki. Kaulaudu kvalitāte pati par sevi neatšķiras; atšķiras kaula izmērs, sienas biezums un hormonu ietekme uz kaula atjaunošanos mūža garumā.