Vulva: sievietes ārējie dzimumorgāni

Priekšpusē, virs kaunuma kaula saauguma, atrodas taukaudiem bagāts kaunuma paugurs (mons pubis), kas pubertātē apaugas ar matiem. No tā uz leju un atpakaļ stiepjas divas lielās kaunuma lūpas (labia majora), kas ieskauj visas pārējās struktūras.

Iekšpusē guļ mazās kaunuma lūpas (labia minora), plānas ādas krokas bez taukaudiem, bagātas ar asinsvadiem un nervu galiem. To priekšējie zari veido klitora kapuci un saiti, kas pievienojas klitora galviņai (glans clitoridis).

Starp mazajām kaunuma lūpām atveras maksts priekštelpa (vestibulum vaginae), kurā priekšā atrodas urīnizvadkanāla ārējā atvere, bet aiz tās maksts ieeja. Sānos zem gļotādas guļ priekštelpas spuldzes, bet priekštelpas apakšdaļā atveras lielo priekštelpas dziedzeru (glandulae vestibulares majores) izvadi, kas izdala mitrinošu sekrētu.

Asinis vulva saņem no iekšējās kaunuma artērijas zariem un no ārējās kaunuma artērijas, kas atiet no augšstilba artērijas. Asinsvadu tīkls ir blīvs, tāpēc šīs zonas brūces asiņo bagātīgi, bet arī dzīst salīdzinoši ātri.

Jušanu galvenokārt nodrošina kaunuma nervs (nervus pudendus) no krustu pinuma, bet priekšējo daļu apgādā zarnu kaula un paguma nerva un cirkšņa nerva zari. Klitora galviņa satur ļoti blīvu jušanas galu tīklu, un tieši tas nosaka tās lomu seksuālajā atbildē.

Limfa no vulvas plūst galvenokārt uz virspusējiem cirkšņa limfmezgliem. Tas ir svarīgi onkoloģijā: tieši tāpēc, vērtējot vulvas audzēju izplatību, vienmēr izmeklē cirkšņus.

Redzamā klitora daļa ir tikai galviņa. Zem ādas tā turpinās ar ķermeni, kas dalās divās kājiņās, kuras piestiprinās pie kaunuma un sēžas kaula zariem, un ar spuldzēm, kas apņem maksts priekštelpu no abām pusēm.

Visi šie audi ir erektili. Seksuālas uzbudinājuma laikā tajos ieplūst asinis, tie kļūst cietāki un piepildītāki, priekštelpa sašaurinās, un pieaug jutība. Vienlaikus maksts gļotāda izdala šķidrumu, bet lielie priekštelpas dziedzeri papildina mitrināšanu.

Šo anatomiju ilgi aprakstīja pavirši, un pilnīgi attēli parādījās mācību grāmatās salīdzinoši nesen. Praktiskās sekas ir tiešas: zināšanas par klitora apjomu ir svarīgas iegurņa operācijās, lai neskartu nervus un asinsvadus.

Līdz aptuveni septītajai grūtniecības nedēļai ārējie dzimumorgāni abiem dzimumiem izskatās vienādi. Bez vīriešu dzimumhormonu ietekmes dzimumpauguriņš attīstās par klitoru, urīnizvadkanāla krokas par mazajām kaunuma lūpām, bet dzimumvalnīši par lielajām kaunuma lūpām.

Jaundzimušai meitenei vulvas audi mēdz būt nedaudz pietūkuši un gļotāda mitra mātes hormonu ietekmē; tas dažu nedēļu laikā pāriet. Bērnībā gļotāda ir plāna un jutīga pret kairinātājiem, tāpēc kairinājuma izraisīts iekaisums ir biežāks nekā infekcija.

Pubertātē estrogēnu ietekmē aug kaunuma paugurs, parādās apmatojums, gļotāda kļūst biezāka un skābāka. Menopauzes laikā estrogēnu līmeņa kritums rada pretēju ainu: audi kļūst plānāki, sausāki un ievainojamāki, kas var izraisīt sausumu, dedzināšanu un sāpes dzimumaktā. Šis stāvoklis ir ārstējams, tāpēc par to ir vērts runāt ar ginekologu.

Vulvas āda ir plānāka un caurlaidīgāka nekā āda uz rokām vai kājām, un maksts pati sevi attīra ar sekrēta plūsmu. Tāpēc lielākā daļa problēmu šajā zonā rodas nevis no nepietiekamas, bet no pārmērīgas kopšanas.

• Mazgāt ar siltu ūdeni vai maigu, bez smaržvielām veidotu līdzekli tikai no ārpuses.
• Neveikt maksts skalošanu, jo tā izjauc dabisko mikrofloru.
• Izvēlēties elpojošu kokvilnas apakšveļu un izvairīties no ilgstoši mitra apģērba.
• Nelietot aromatizētas dvieļus, aerosolus un intīmos dezodorantus.
• Depilāciju veikt uzmanīgi, jo mikroskopiski ādas ieplīsumi veicina iekaisumu.

Izmeklēšana sākas ar sarunu par sūdzībām, to ilgumu, lietotajiem kopšanas līdzekļiem un medikamentiem. Pēc tam ārsts apskata ārējos dzimumorgānus labā apgaismojumā, vērtējot ādas krāsu, struktūru, robežas un apmatojumu, un tikai tad, ja nepieciešams, izmanto spekulu maksts un dzemdes kakla apskatei.

Papildu izmeklējumus izvēlas atbilstoši atradei. Neskaidra, ilgstoša vai netipiska ādas izmaiņa ir iemesls biopsijai, jo tikai histoloģiska izmeklēšana ļauj droši nošķirt hronisku ādas slimību no priekšvēža izmaiņām.

1. Saruna par simptomiem, to gaitu un iespējamiem kairinātājiem.
2. Ārējā apskate ar labu apgaismojumu, novērtējot ādu un gļotādu robežas.
3. Nepieciešamības gadījumā apskate ar spekulu un dzemdes kakla uztriepe.
4. Uztriepes mikroskopija vai uzsējums, ja ir aizdomas par infekciju.
5. Vulvoskopija un mērķtiecīga biopsija neskaidras ādas izmaiņas gadījumā.

Visbiežākās sūdzības ir nieze, dedzināšana, izdalījumu izmaiņas un sāpes. Aiz tām var būt sēnīšu infekcija, bakteriāla vaginoze, kontaktdermatīts no kosmētikas vai veļas mazgāšanas līdzekļiem, seksuāli transmisīvas infekcijas, kā arī ādas slimības, piemēram, ekzēma vai psoriāze.

Atsevišķi jāmin sklerozējošais ķērpis, hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi gaiši, sabiezējuši vai plāni, saplaisājuši ādas laukumi un stipra nieze. To ir svarīgi diagnosticēt un ārstēt, jo neārstēta tā var radīt anatomiskas izmaiņas un ilgtermiņā palielina audzēja risku. Vulvas vēzis ir salīdzinoši rets, bet biežāk sastopams vecākām sievietēm un cilvēka papilomas vīrusa infekcijas gadījumā.

Pie ārsta jādodas, ja simptomi turpinās vairāk nekā dažas dienas vai atkārtojas, ja parādās nedzīstoša čūla, sacietējums, krāsas izmaiņa, asiņošana ārpus menstruācijām, sāpīgs pietūkums vai neparasti izdalījumi ar smaku. Ar šiem jautājumiem nodarbojas ginekologs, ādas slimību gadījumā arī dermatologs, bet audzēja aizdomās ginekologs onkologs.

Pirmā un biežākā neskaidrība ir vulvas un maksts sajaukšana. Ginekologam tas ir būtiski, jo nieze uz vulvas ādas un izdalījumi no maksts norāda uz dažādām slimību grupām un tiek izmeklētas atšķirīgi.

Otrs pārpratums attiecas uz himenu. Tā ir plāna gļotādas kroka pie maksts ieejas, kuras forma un elastība dabiski ir ļoti dažāda; tā nav noslēgta plēve un nav ticams rādītājs par seksuālo pieredzi.

Trešais ir pieņēmums par „normālu izskatu”. Kaunuma lūpu izmērs, asimetrija, krāsa un apmatojuma daudzums ļoti atšķiras, un lielākā daļa variāciju ir pilnīgi normālas. Ja izskats rada psiholoģisku diskomfortu, par to var runāt ar ginekologu, taču operācija nav pirmais un pašsaprotamais risinājums.

Pirmā mazāk zināmā lieta ir vulvas ādas īpatnība. Šeit blakus atrodas trīs dažādi audu veidi: parasta āda ar matiem un dziedzeriem, pārejas zona un gļotāda. Robeža starp tām, ko sauc par Hārta līniju, ir svarīga, jo daudzas slimības skar tieši vienu no šiem audu veidiem, un tieši pēc izsitumu robežas ārsts bieži nosaka diagnozi.

Otra lieta ir sāpju sindromi bez redzamām izmaiņām. Vulvodīnija ir hroniskas vulvas sāpes, kurām izmeklēšanā neatrod infekciju vai ādas bojājumu. Tas nenozīmē, ka sāpes ir iedomātas: tās saistītas ar nervu jutības izmaiņām, un ārstēšanā izmanto medikamentus, iegurņa pamatnes fizioterapiju un psiholoģisko atbalstu.

Trešais praktiskais fakts: cilvēka papilomas vīrusa vakcinācija samazina to izmaiņu risku, kas ved uz vulvas un dzemdes kakla vēzi. Latvijā vakcinācija pret šo vīrusu ir iekļauta valsts apmaksātajā vakcinācijas kalendārā, un par piemērotību konkrētā vecumā var uzzināt pie ģimenes ārsta.