Kā kaulu smadzenes ražo sarkanās asins šūnas?

Eritrocīts ir praktiski maisiņš ar hemoglobīnu, un hemoglobīnu nevar uzbūvēt bez dzelzs. Dzelzs trūkums tāpēc pirmām kārtām skar tieši šo šūnu ražošanu, un iegūtās šūnas ir mazākas un bālākas nekā parasti.

Otra nepieciešamā grupa ir B12 vitamīns un folijskābe. Tie vajadzīgi DNS sintēzei, tātad šūnu dalīšanās procesam. Ja tie trūkst, šūnas kodols nespēj nobriest līdzi citoplazmai, dalīšanās aizkavējas, un kaulu smadzenes izlaiž asinīs neparasti lielas šūnas. Tas ir iemesls, kāpēc dzelzs trūkuma un B12 trūkuma mazasinību var atšķirt pēc pašu šūnu izmēra.

Trešais priekšnoteikums ir pašas kaulu smadzenes kā vide: asinsvadu tīkls, atbalsta šūnas un telpa. Ja kaulu smadzeņu telpu aizņem kas cits, piemēram, audzēja šūnas vai šķiedraudi, ražošana samazinās neatkarīgi no tā, vai dzelzs un vitamīnu pietiek.

Eritrocīts dzīvo aptuveni 120 dienas, un tam nav kodola, tātad nav arī iespējas sevi salabot. Novecojot šūnas membrāna kļūst mazāk elastīga, un tā vairs nespēj izspiesties cauri šaurajām liesas asinsvadu spraugām. Tur to uztver un sašķeļ makrofāgi, līdzīgi arī aknās un pašās kaulu smadzenēs.

Dzelzs no sašķeltā hemoglobīna netiek izmesta: tā tiek atgriezta apritē un izmantota jaunu šūnu veidošanai. Hema atlikums pārvēršas bilirubīnā, ko aknas izvada ar žulti. Tieši tāpēc paātrināta eritrocītu sabrukšana rada dzelti, un tieši tāpēc zilums, ārstējoties, secīgi maina krāsu.

Veselā organismā ražošana un sabrukšana ir precīzi līdzsvarotas. Mazasinība rodas vai nu tad, kad ražošana ir par lēnu, vai tad, kad šūnas iet bojā vai tiek zaudētas asiņošanā ātrāk, nekā kaulu smadzenes spēj kompensēt.

Lielākā daļa mazasinības gadījumu nav kaulu smadzeņu slimība, bet gan dzelzs trūkums vai hroniska asins zaudēšana. Tomēr ir pazīmes, kas liek skatīties tieši uz asinsrades avotu: vienlaicīgs vairāku asins šūnu veidu trūkums, kad līdzās mazasinībai ir arī viegla zilumu rašanās un atkārtotas infekcijas, kā arī neizskaidrojamas kaulu sāpes.

Pie ģimenes ārsta jādodas, ja parādās neierasts nogurums un elpas trūkums pie nelielas slodzes, bālums, sirdsklauves miera stāvoklī, zilumi bez trieciena, ilgstoši nepārejošas infekcijas vai smaganu asiņošana. Tālāk ar šiem jautājumiem strādā hematologs. Diagnozi nosaka tikai ārsts, un pašam sākt lietot dzelzs preparātus, iepriekš nenoskaidrojot cēloni, nav droši, jo tas var aizsegt asiņošanas avotu.

Ja pašas kaulu smadzenes ir jāizmeklē, paraugu parasti ņem no iegurņa kaula aizmugurējās šķautnes vai krūšu kaula. Šī izmeklējuma jēga ir redzēt ražotni, nevis gatavo produkciju: asins analīze rāda, kas asinīs ir, kaulu smadzeņu izmeklējums rāda, kāpēc.

Latviešu valodā abos nosaukumos ir vārds „smadzenes“, un tas rada patiesu, nevis teorētisku pārpratumu. Muguras smadzenes (medulla spinalis) ir nervu audi mugurkaula kanālā, un tām ar asinsradi nav nekāda sakara. Kaulu smadzenes ir asinsrades audi kaula iekšējā dobumā.

Praktiskās sekas ir tādas, ka cilvēki mēdz baidīties no kaulu smadzeņu donorēšanas, domājot, ka tiks aiztikts mugurkauls vai nervi. Paraugu vai transplantātu ņem no iegurņa kaula, nevis no mugurkaula kanāla, un mūsdienās asinsrades cilmes šūnas bieži savāc vispār no perifērajām asinīm, iepriekš stimulējot to izdalīšanos.

Otra atšķirība, ko der zināt: sarkanās un dzeltenās kaulu smadzenes nav divi dažādi orgāni. Tie ir viena un tā paša auda stāvokļi, un ilgstoši palielinātas vajadzības apstākļos daļa dzelteno kaulu smadzeņu var atgriezties asinsrades darbā.