Īsais pievilcējmuskulis (adductor brevis)

Muskulis sākas ar īsu, platu sākumu uz kaunuma kaula ķermeņa un tā apakšējā zara (ramus inferior ossis pubis) ārējās virsmas, blakus garā pievilcējmuskuļa sākumam, bet nedaudz zemāk un dziļāk. No turienes šķiedras iet lejup, uz āru un nedaudz atpakaļ.

Piestiprinājums ir uz augšstilba kaula (femur) aizmugurējās virsmas: uz ķemmes līnijas un uz raupjās līnijas (linea aspera) augšējās trešdaļas. Tā kā šī līnija atrodas kaula aizmugurē, pievilkšanas kustībai vienmēr pievienojas neliela griešanās sastāvdaļa.

Asinsapgādi nodrošina aizvārsteņa artērija un augšstilba dziļās artērijas caururbjošie zari. Šī divējādā apgāde ir viens no iemesliem, kāpēc pievilcēju bojājumi parasti dzīst labi, ja vien ir ievērots miera periods.

Galvenā darbība ir augšstilba pievilkšana, tas ir, kājas virzīšana uz ķermeņa viduslīnijas pusi. Otrā darbība ir palīdzība gūžas saliekšanā, un tā ir spēcīgāka tad, kad kāja sākotnēji ir izstiepta uz aizmuguri.

Muskuļa ieguldījums augšstilba griešanā ir strīdīgs jautājums pat anatomijas mācību grāmatās, un iemesls ir vienkāršs: griešanās virziens ir atkarīgs no gūžas locītavas leņķa. Stāvot muskulis palīdz pagriezt augšstilbu uz iekšu, bet dziļi saliektā gūžā tā pati šķiedru vilkme var griezt pretējā virzienā.

• Augšstilba pievilkšana pie viduslīnijas, piemēram, saspiežot ceļus kopā.
• Palīdzība gūžas saliekšanā, īpaši sākot soli no atpakaļ atstieptas kājas.
• Iegurņa stabilizēšana frontālajā plaknē, stāvot uz vienas kājas.
• Kājas virziena kontrole soļa svārsta fāzē, lai pēda nolaistos pareizajā vietā.
• Dalība virziena maiņas kustībās, kad kāja jāatrauj no sāniem un strauji jāatgriež atpakaļ.

Aizvārsteņa nervs (n. obturatorius) nāk no jostas pinuma un iekļūst augšstilbā caur aizvārsteņa kanālu. Tieši virs īsā pievilcējmuskuļa tas sadalās divos zaros, un šie zari ieņem muskuli it kā sviestmaizē: priekšējais zars iet pa muskuļa priekšējo virsmu, aizmugurējais pa tā aizmugurējo virsmu.

Tāpēc īsais pievilcējmuskulis ir galvenais orientieris, meklējot nervu operācijā vai veicot nerva blokādi. Priekšējais zars apgādā garo pievilcējmuskuli, slaido muskuli un pašu īso pievilcējmuskuli, bet aizmugurējais zars galvenokārt lielo pievilcējmuskuli. Priekšējais zars dod arī jutīgu zariņu ādai augšstilba iekšpusē, un tieši tāpēc aizvārsteņa nerva kairinājums jūtams kā sāpes vai nejutīgums šajā ādas laukumā.

Reta, bet klasiska situācija ir aizvārsteņa trūce, kad vēderplēves maisiņš ar zarnu cilpu iespiežas aizvārsteņa kanālā un saspiež nervu. Raksturīgi, ka pacients sūdzas nevis par vēderu, bet par sāpēm augšstilba iekšpusē un ceļa iekšējā pusē, kas pastiprinās, iztaisnojot kāju un pagriežot to uz iekšu.

Šī pazīme ir labs piemērs tam, kā anatomija skaidro simptomu, kas citādi šķiet neizprotams: nervs, kas šķērso trūces vietu, nes jutību pavisam citā ķermeņa daļā. Ja gados vecākam cilvēkam šādas sāpes rodas kopā ar sliktu dūšu, vemšanu un vēdera uzpūšanos, tas ir neatliekams stāvoklis un jāvēršas pēc palīdzības nekavējoties.

Pievilcēju grupa cieš biežāk sporta veidos ar strauju virziena maiņu un spēriena kustībām, piemēram, futbolā un hokejā. Visbiežāk cieš garais pievilcējmuskulis, bet īsais pievilcējmuskulis tiek iesaistīts dziļākos vai plašākos bojājumos, un atsevišķi to nošķirt bez attēldiagnostikas parasti nav iespējams.

Tipiskā aina ir asas sāpes cirksnī kustības brīdī, pēc tam sāpīga pievilkšana pret pretestību un sāpīga izstiepšana, atvirzot kāju uz āru. Zilums var parādīties tikai pēc dažām dienām un zemāk par pašu bojājuma vietu, jo asinis noplūst pa muskuļu starpām.

1. Pirmajās dienās galvenais ir slodzes samazināšana, aukstums un saudzīga kustība sāpju robežās.
2. Pēc akūtā posma sāk kontrolētu pievilcēju stiepšanu un vieglus izometriskus vingrinājumus.
3. Tālāk slodzi pakāpeniski palielina ar pretestības vingrinājumiem, tostarp pievilcēju spēka vingrinājumiem sānu stāvoklī.
4. Pirms atgriešanās sportā atjauno straujas virziena maiņas un spērienus, sākot ar pusslodzi.
5. Ja sāpes atgriežas pie katras atgriešanās pie slodzes, nepieciešams sporta ārsta vai fizioterapeita vērtējums, nevis jauns miera periods.

Bērniem ar cerebrālo trieku pievilcēju grupa bieži ir spastiski saspringta. Rezultāts ir raksturīga šķēru gaita, kurā ceļi ejot krustojas, un, kas ir svarīgāk, pastāvīgi paaugstināts spiediens gūžas locītavā, kas laika gaitā var izraisīt gūžas galviņas izbīdīšanos no locītavas bedres.

Tieši tāpēc šādiem bērniem regulāri veic gūžu novērošanu ar rentgenu. Ārstēšanā izmanto fizioterapiju, ortozes, botulīna toksīna injekcijas pievilcējos un dažkārt ķirurģisku cīpslu pagarināšanu, kurā iesaistīts arī īsais pievilcējmuskulis. Šos lēmumus pieņem bērnu ortopēds kopā ar rehabilitācijas komandu.

Klīniskajā izmeklēšanā ārsts pārbauda sāpīgumu pie kaunuma kaula sākuma vietas, pievilkšanas spēku pret pretestību un sāpes, kad ceļus mēģina saspiest kopā pret dūri vai manometru. Šo mēģinājumu veic dažādos gūžas saliekuma leņķos, jo katrā leņķī vairāk noslogojas cita muskuļu daļa.

Attēldiagnostikā pirmais solis parasti ir ultrasonoskopija, kas reāllaikā parāda šķiedru pārrāvumu un asins uzkrājumu. Dziļāku bojājumu, kaula piestiprinājuma iekaisuma un kaunuma savienojuma pārmaiņu novērtēšanai izmanto magnētisko rezonansi. Rentgens pats par sevi muskuli neparāda, bet palīdz izslēgt kaula bojājumu un gūžas locītavas izmaiņas.

Pie ārsta jāvēršas, ja pēc cirkšņa traumas nav iespējams noslogot kāju, ja sāpes nemazinās pēc pāris nedēļām, ja parādās plašs zilums vai pietūkums, kā arī tad, ja sāpēm pievienojas drudzis vai vispārēja slikta pašsajūta.

Cirksnis ir vieta, kur satiekas vairākas atšķirīgas sistēmas, tāpēc pievilcēju bojājumu bieži sajauc ar pavisam citiem stāvokļiem. Atšķirt tos palīdz sāpju precīza vieta un kustība, kas tās izraisa.

• Cirkšņa trūce: izspiedums, kas pastiprinās, klepojot un stāvot, nevis pievelkot kāju.
• Gūžas locītavas patoloģija: sāpes vairāk dziļi cirksnī un pie pagriešanas, bieži ar kustību ierobežojumu.
• Kaunuma savienojuma pārslodze: sāpes tieši viduslīnijā, kas jūtamas abās pusēs.
• Jostas daļas nervu saknes kairinājums: sāpes izstaro no muguras lejup pa kāju.
• Urīnceļu vai ginekoloģiska izcelsme: sāpes nav saistītas ar kustību un mainās neatkarīgi no slodzes.